Jēkabpilī izveido Insulta vienību; Latvijā kopumā ir deviņas Insulta vienības 0

Viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā ir insults. Šīs slimības gadījumā ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, tādēļ liela nozīme ir neirologu pieejamībai 24 stundas diennaktī, taču reģionos tas ir retums. Nupat darbu sākusi jauna Insulta vienība, kas izveidota Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

Akūta insulta gadījumā pacientiem līdz šim Jēkabpilī neirologi bija pieejami vien konkrētās diennakts stundās; pārējā laikā pacientus veda uz citām pilsētām. Tagad Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir izveidota insulta vienība un neirologi pieejami 24 stundas diennaktī katru dienu.

“Ja mēs tagad esam Jēkabpilī, valsts austrumu teritorijā pārklājums ir daudz labāks, līdz ar to tiem cilvēkiem, kuriem notiek šī problēma, palīdzība tiek sniegta laicīgāk,” stāsta Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Georgijs Moisejevs. “Līdz ar to arī potenciālie iznākumi ir labāki.”

Latvijā šobrīd ir deviņas Insulta vienības astoņās pilsētās. Rīgā ir divas, pa vienai Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē un tagad arī Jēkabpilī. Laika periods, kurā iespējams efektīvi ārstēt insultu, ir 4,5 stundas, un ar šī brīža pārklājumu var iekļauties konkrētajā laika logā, tomēr Insulta vienībās regulāri tiek novērots, kas notiek, ja pacientam ceļā līdz ārstniecības iestādei jāpavada ilgāks laiks.

Rēzeknes slimnīca ik gadu uzņem aptuveni 450 līdz 500 insulta pacientus. “Ar katru stundu, ar katru minūti cilvēka funkcionālais stāvoklis pasliktinās, ir lielāka iespēja kļūt par guļošu, par invalīdu,” stāsta Rēzeknes slimnīcas Insulta vienības vadītājs Kārlis Stirāns. “Vienas minūtes laikā cilvēkam aiziet bojā divi miljoni neironu, stundas laikā var pielīdzināt, ka cilvēks noveco par diviem gadiem. Tāpēc tas attālums, ko nākas mērot līdz Rēzeknes slimnīcai, ja tuvāk nav Insulta vienības, citreiz tie ir 100 kilometri, tas ir ļoti nozīmīgi.”

Insulta pacientus ārstniecības iestādē parasti nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, kuri ņem vērā Nacionālā veselības dienesta uzturēto hospitalizācijas vietu plānu. Tajā regulāri tiek uzturēta aktuālā informācija par to, kurās slimnīcās pieejama konkrētajam pacientam nepieciešamā palīdzība. Mediķi gan uzsver, ka svarīga ir arī līdzcilvēku rīcība. “Ne vienmēr mediķi tiek laicīgi izsaukti,” stāsta NMPD Operatīvā vadības centra vadītāja Raita Krišjāne. “Citreiz ir tā, ka vienkārši neizsauc vai simptomi ir pārejoši – bija slikti, bija pacientam ģībonis vai slikta dūša, vai galvassāpes, kas varēja liecināt par simptomātiku. Varbūt tūlīt nevērsās pēc palīdzības.”

Neirologi ir radījuši insulta testu ar nosaukumu “ĀTRI”, kas palīdz atpazīt insulta pazīmes. “Pirmais ir “Ā” – tas nozīmē – atsmaidi. Mēs varam pavērot, vai cilvēkam ir sejas, mutes kaktiņu asimetrija,” stāsta Kārlis Stirāns. “”T” – turi. Mēs viņam varam palūgt izstiept rokas uz priekšu un paskatīties, vai viņš ir spējīgs noturēt, vai nav vienas ķermeņa puses asimetrisks vājums. “R” – runā. Mēs viņam varam palūgt atkārtot kādu teikumu un izvērtēt viņa runas spējas. “I” – izsauc! Tātad jāzvana 113.”

Jāņem vērā, ka pietiek tikai ar vienu pazīmi, lai būtu aizdomas par insultu un vajadzētu nekavējoties saukt mediķus.

Sandra Paegļkalne