Jēkabpilī bērzus apsēduši lapgrauži 0

Šajās dienās uz bērzu lapām dažviet Jēkabpilī var novērot tumši zilas, nelielas vaboles ar metālisku spīdumu. Kokiem, kurus apsēduši šie kukaiņi, tiek bojātas lapas – dažviet ir izgrauzti robi lielākajā daļā lapotnes. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” skaidro, ka vaininieki ir alkšņu zilie lapgrauži.

“Visvairāk mēs viņu redzam uz alkšņiem, bet tas nav neparasti, ka viņam ir diezgan daudzi saimniekaugi. Uz lazdām noteikti var būt, uz bērziem var būt, varbūt vēl uz kādiem no lapu kokiem,” stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Kaitēkļi labprāt mielojas arī ar dažādu krūmu lapām. Speciālisti uzsver, ka tas ir ikgadējs process, kas notiek daudzviet Latvijā, un iedzīvotājiem par to nebūtu jāuztraucas, jo alkšņu zilais lapgrauzis pārsvarā nodara tikai vizuālu kaitējumu, turklāt lapas jau tajā pašā gadā atjaunojas.

“Lapu koki atjauno lapotni visa gada garumā,” skaidro Agnis Šmits. “Tad, kad lielā skāde pāriet, tad viņi diezgan ātri tomēr atjauno. Tas nav kā ar skuju kokiem, ka vienu gadu pilnībā noēd skujas, tad viņi tajā gadā neko neatjauno. Lapu kokiem tā lapu atjaunošana tomēr notiek pastāvīgi. Līdz ar to, lai nomaitātu lapu koku, tur ir daudz lielāks kaitējums vajadzīgs.”

Daudz nopietnāki kaitēkļi ir salnsprīžmeši, kuri ēd arī augļu koku lapas, negatīvi ietekmējot augļu ražu. Pērn daudzviet Latvijā, arī Jēkabpils apkārtnē bija vērojami koki, kurus šie kukaiņi bija atstājuši bez lapotnes. Speciālisti prognozē, ka arī šogad – pēc kāda laika būs vērojama salnsprīžmešu aktivitāte. Institūtā “Silava” skaidro – lai izvairītos no augļu koku bojājumiem, saimniekiem jārīkojas jau rudenī.

“Mammas ir bez spārniem, līdz ar to, ja uzliek līmes jostas uz augļu kokiem, tad mammas netiek sadēt olas. Ja viņas nespēj sadēt olas, tad arī kāpuru nav – nebūs, kas ēdīs. To var atcerēties uz šo rudeni. Šobrīd tas ir nokavēts, jo olas jau visas ir sadētas,” stāsta Agnis Šmits.

Ja salnsprīžmeši tiek novēroti augļu dārzos masveidā, iespējams izmantot bakteriālos augu aizsardzības līdzekļus (Bacillus thuringiensis saturošus preparātus) vai pat ķīmiskos insekticīdus, tomēr jāņem vērā, ka šādi augu aizsardzības līdzekļi nav videi draudzīgi.

Sandra Paegļkalne