Jaunais modelis “Programma skolā” uzkrauj nastu pašvaldībām 2

Izglītības un zinātnes ministrija plāno ar nākamā gada 1. septembri ieviest jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”. Ministrijā uzsver vairākus modeļa ieguvumus, salīdzinot ar līdzšinējo sistēmu, un viens no būtiskākajiem ir papildu finansējums pedagogu algām, atbalsta personālam, kā arī skolu administrācijai un atbalsta pasākumiem izglītības iestādēs. Ministrijas aprēķini liecina, ka ar jauno modeli pedagogiem tiks nodrošināta taisnīgāka un konkurētspējīgāka darba samaksa, kā arī sabalansētāka slodze neatkarīgi no skolas atrašanās vietas un skolēnu skaita.

Tomēr, lai skolas atbilstu jaunajam modelim un varētu iegūt valsts finansējumu, tām ir jāatbilst kritērijiem, kurus daudzas skolas šobrīd nespēj izpildīt. Tas ir minimālais skolēnu skaits klašu grupās. Izglītības un zinātnes ministrijā atgādina, ka pašvaldībām ir jāsakārto skolu tīkls, ja tās vēlas saņemt valsts finansējumu pilnā apmērā.

“Izglītības ministrija nosaka prasības, bet skolu tīklu veido pašvaldība,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. “Mēs ar visām pašvaldībām esam atkārtoti vairākas reizes runājuši. Mēs varam dot savas rekomendācijas, kā mēs redzam, bet jebkurā gadījumā skolu tīklu izveido un nostiprina pašvaldība, saprotot, ka tie nākamie stāsti, kad mēs jau runājam par finansēšanas modeli un līgumu, ir par to, ka tad, kad mēs vienojamies, ka tur ir skola, rezultāti nedrīkst būt atšķirīgi.”

Ja skola neatbilst finansēšanas kritērijiem, viens risinājums ir veikt skolu tīkla izmaiņas, lai izpildītu kritērijus. Daudzos gadījumos tas nozīmētu izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju. Otrs variants – atstāt skolu nemainīgu, pašvaldībai uzņemoties nodrošināt nepieciešamo finansējumu. Dilemma ir smaga, tādēļ Jēkabpils novada pašvaldība regulāri komunicē ar ministrijas pārstāvjiem par iespējamajiem risinājumiem.

“Mēs neko neesam vērtējuši, skatoties tikai “Excel” vai no kabineta kartē, bet izrunājot, kur ir ceļš, kur nav tilta, kur ir kaut kādas citas lietas, lai sasniegtu tos rādītājus, par kuriem mēs runājam,” skaidro Anda Čakša. “Ja pašvaldība pieņem lēmumu nepieņemt lēmumus, tad vienkārši pašvaldībai būs jālīdzfinansē to skolu darbība. Nevis tā, kā tas tiek darīts, ka no lielajām skolām noņem naudu un atdod skolām, kur ir mazāk bērnu, attiecīgi padarot nevienlīdzīgus apstākļus pilnīgi visiem, bet skolai ir jāsaņem tieši tāds pats finansējums, it kā būtu viss izdarīts.”

Jēkabpils novada Izglītības pārvaldē aktuālāko informāciju par situāciju Jēkabpils novada skolās sola sniegt novembra beigās, jo vēlreiz jāpārrēķina katras izglītības iestādes atbilstība kritērijiem. Tāpat gaidāmas divas nozīmīgas sanāksmes, pēc kurām Izglītības pārvalde varēs sniegt sabiedrībai precīzāku informāciju. 8. novembrī Jēkabpilī pulcēsies izglītības iestāžu vadītāji no vairākiem novadiem, lai pārrunātu dažādus jautājumus un izaicinājumus. Savukārt 15. novembrī paredzēta Latvijas Izglītības pārvalžu vadītāju tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jaunais modelis “Programma skolā” uzkrauj nastu pašvaldībām” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024