Izglītības un zinātnes ministre uzsver, ka skolu reforma ir neizbēgama 52

Jēkabpils novada pašvaldība nesen informēja, ka šogad nav iecerēts veikt izmaiņas novada skolu tīklā. Nevienu izglītības iestādi nav plānots slēgt vai reorganizēt, jo nav zināms, kāds būs valdības redzējums par skolu tīklu un kādi būs skolām izvirzītie kritēriji. Tomēr vienlaikus pašvaldībā norāda, ka agri vai vēlu skolas nāksies slēgt vai apvienot, jo situācija mazajās lauku skolās ir slikta – daudzās izglītības iestādēs bērnu skaits gan skolā kopumā, gan klasē ir ļoti niecīgs, un tas rada ne tikai ierobežotas iespējas saņemt izglītību, bet arī problēmas pedagogiem nodrošināt pilnu darba slodzi un saņemt lielāku atalgojumu. No visām novada skolām šobrīd vismazākais skolēnu skaits ir Dignājas pamatskolā, kur mācās 36 skolēni, un Rubeņu pamatskolā, kur skolēnu skaits ir 54.

Apmeklējot Jēkabpils novadu darba vizītē, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārrunāja šīs problēmas ar pašvaldības pārstāvjiem.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsver, ka izmaiņas ir nepieciešamas: “Mēs saprotam, ka kaut kas ir jādara, lai bērni saņemtu pilnvērtīgu izglītību, bet lai viņi saņemtu to pēc iespējas tuvāk mājām vismaz sākumskolas procesā. Svarīgākais, ka pie šīm mazajām skolām atrodas arī bērnudārzi. Tas ir liels atspaids vecākiem, kuri dzīvo laukos. Viņam ir, kur atstāt bērnu. Viņš no rīta dodas uz darbu, vakarā dodas atpakaļ paņemt bērnu. Šīs problēmas ir kopīgi jārisina, jāmēģina dabūt vienotu redzējumu, kā mēs tās lietas atrisināsim.”

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsver, ka skolu reforma ir neizbēgama, jo mazās lauku skolas, kurās ir niecīgs bērnu skaits, ir ne tikai finansiāli neizdevīgi uzturēt, bet arī rada problēmas skolēniem nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu. Daudzās skolās trūkst konkrētu mācību priekšmetu pedagogu, bet strādājošajiem skolotājiem ir maza slodze un arī mazs atalgojums. Lai sakārtotu skolu tīklu valstī, tiek izstrādāti jauni kritēriji, un drīzumā arī Jēkabpils novada pašvaldību apmeklēs ministrijas ekspertu darba grupa, lai pārrunātu skolu tīkla sakārtošanas scenārijus.

“Ar kritēriju piedāvājumu šobrīd ekspertu grupa apbraukā pašvaldības,” stāsta Anda Čakša. “Trešdaļa pašvaldību jau ir uzņēmusi šo ekspertu grupu, kas analizē katras pašvaldības situāciju. Kas tur ir ietverts iekšā? Tiek pārrunātas galvenās problēmas, piemēram, 7.-9.klase ir viens no tiem “Ahilleja papēžiem”, par ko tiek runāts, tāpat tiek ņemts vērā bērnu skaits, bērnu un skolotāju attiecība, minimālā skolotāju stundas likme un izglītība tuvāk mājām no 1.-6.klasei.”

Tikšanās laikā tika runāts arī par pedagogu trūkumu, un šīs problēmas risināšanai ministre saredz vairākus uzdevumus, kas būtu jāveic.

“Pirmais noteikti ir atalgojuma pieaugums. Otrais – atbalsta mehānismi studiju programmas finansēšanā, jo šobrīd 60 procenti pedagoģijas fakultātē mācās par naudu, atmaksājot kredītus. Trešais ir atbalsta mehānismi jaunajiem skolotājiem, kas nonākuši skolās, lai viņi neaizietu pirmo trīs gadu laikā. Un ceturtais – nosacīti nesaistītais, bet tomēr saistītais – lai būtu pilns materiālu komplekts, gatavojoties stundai, jo daļa skolotāju vienkārši neiztur to slodzi, kas šobrīd ir saistīta ar satura ieviešanu un nepietiekamo materiālu apjomu,” uzsver Anda Čakša.

Skolu tīkla sakārtošana varētu sākties nākamajā gadā, jo vispirms jāvienojas par skaidriem kritērijiem, tad jāsakārto normatīvie akti un tikai pēc tam varētu sākties pārejas periods, kura laikā tiktu veiktas izmaiņas skolu tīklā.

Sandra Paegļkalne