Izglītības iestāžu vadītāji nereti izjūt mobingu no vecāku puses 6

Teju 80 izglītības iestāžu vadītāji pulcējās seminārā Jēkabpilī, lai meklētu risinājumus vardarbības izskaušanai skolās. Semināra laikā varēja iegūt gan iedvesmu, gan zināšanas par juridiskiem jautājumiem vadības darbā, tai skaitā mobingu, ar ko pedagogi saskaras no vecāku puses.

“Mēs uzskatām, ka par to ir jārunā,” saka Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola. “Mums ir jāiestājas par to, ka mēs varam darīt savu darbu profesionāli. Mums ir jāiestājas par savām tiesībām to darīt.”

Sanākušo vidū bija vadītāji no Līvānu, Preiļu, Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novada. Šādi semināri ir ļoti svarīgi, jo to laikā var tīkloties un veidot kontaktus ar līdzīgi domājošajiem. Izglītības iestādes vadītājs ir moderators situācijās, kad ir sarežģītas attiecības vai pat konfliktsituācijas starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Viena no tēmām, par kuru tika diskutēts, – kā neizdegt? Sabiedrībā plaši tiek apspriests mobings pret bērniem mācību iestādēs, bet nereti tiek aizmirsts par skolu vadītājiem un pedagogiem. Mobings no vecāku puses var būtiski ietekmēt skolotāju psiholoģisko veselību un darba spējas.

“Pirmkārt, tā ir izglītošanās. Otrkārt, tā ir kooperācija un sadarbība savā starpā, izrunājot savusāpi un meklējot risinājumu un drauga plecu – atbalsta plecu,” stāsta Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitiške.

Pēdējā laikā vecākiem sašutumu raisa mācību sasniegumu vērtēšana. Šajā jomā šogad ieviestas būtiskas izmaiņas, piemēram, sākot no šā mācību gada, atzīmes netiek liktas par skolēna sniegumu mācīšanās laikā, bet tikai par apgūto katra temata vai mācību posma noslēgumā. Tāpat skolēniem vairs nav atļauts vairākkārt labot pārbaudes darbus. Konfliktsituācijas starp vecākiem un pedagogiem izraisa arī dažādi sadzīviskas dabas jautājumi – skolēnu disciplīna un uzvedība mācību laikā.

“Ir situācija, ka skolotāji rīkojas neprofesionāli, un ir arī vecāki, kas rīkojas neprofesionāli,” teic Aija Voitiške. Es cilvēcīgi saprotu, ka vecākiem gribas vislabāko savam bērnam, bet ir jautājums, kā šādas situācijas risina – ar konstruktīvu sarunu, ar pieņemamiem risinājumiem abām pusēm vai ar paceltu balsi vai kliedzieniem.”

Arī Aijas Voitiškes praksē ir bijuši brīži, kad nācies saskarties ar nepatīkamām situācijām. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, kad valstī bija strikti ierobežojumi. Viņa kā skolas direktore izjuta lielu spiedienu, jo noteikumi un ierobežojumi ne visiem vecākiem bija saprotami un radās vairākas konfliktsituācijas starp mācību iestādes darbiniekiem un skolēnu vecākiem.

Semināru rīko Neatkarīgās izglītības biedrības dibinātais Direktoru klubs un Jēkabpils novada Izglītības pārvalde. Savukārt janvārī šāda tikšanās paredzēta Cēsu pusē.

Kate Katrīna Strode