Iedzīvotāji uztraukti par apzāģētajiem kokiem Neretā 7

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas bijušais skolnieks Jānis Trainis rāda apzāģētos kokus parkā pie skolas. Gan viņu, gan citus iedzīvotājus uztrauc, ka šā gada janvārī bērziem, ozoliem, kļavām un citiem kokiem nozāģēti daudzi zari.

“Ko es ieraudzīju februāra sākumā tajā aukstajā laikā, kad karājās lāstekas nozāģēto zaru galos, tas bija kaut kas šausminošs,” stāsta Jānis. “No tiem esošajiem kokiem ir uztaisītas malkas pagales. Tas ir tikai laika jautājums, kad tie koki ies bojā.”

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas absolvente Olga Seškovska bēdājas gan par pašas stādīto ozolu, gan citiem parka kokiem. Daudzus no tiem stādījuši skolas absolventi.

“Viņi nesaudzē to, ko mēs esam atstājuši par piemiņu Neretai,” saka Olga. “Es esmu bioloģijas skolotāja. Es zinu, ka bērzus vajadzētu apzāģēt pēc Jāņiem, bet ozolu vispār nedrīkst aiztikt.”

Aizkraukles novada pašvaldības Neretas apvienības pārvaldē skaidro, ka mērķis bija kokus sakopt. Darbu veikšanai pārvalde izvēlējusies tikt galā pašu spēkiem un, taupot līdzekļus, nepieaicināt sertificētu arboristu.

“Kontaktējos ar Aizkraukles novada daiļdārznieci, kādā veidā, kā labāk darīt,” skaidro Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs. “Janvārī tieši bija atkusnis. Neko īsti neprognozēja, ka būs arī turpmāk lieli sali. Cerējām, ka nesals, bet diemžēl tā sanāca. Labu gribam, ne jau mēs sliktu darām. Mēs nezāģējam kokus nost, bet zāģējam bojātos kokus, zarus, kas traucē apkopt, kas traucē tehnikai un cilvēkiem.”

Latvijas Kokkopju - Arboristu biedrībā uzsver, ka zaru zāģēšana nebūtu jāveic sulu periodā, kas dažām sugām, piemēram, kļavām ir arī janvārī vai februārī, ja ir atkusnis. Ja zarus zāģē ziemā, 10 dienas pēc darbu veikšanas gaisa temperatūrai ne dienā, ne naktī nav vēlams būt zemākai par mīnus septiņiem grādiem. Biedrībā pauž viedokli, ka šajā gadījumā darbi esot veikti par vēlu un nekvalitatīvi.

“Nedrīkstēja nozāģēt vairāk kā 20 procentus no lapu daudzuma, šeit ir noteikti pārsniegta šī norma,” stāsta Latvijas Kokkopju - Arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs Uģis Šmits. “Vainagam ar lapām ir jābūt divām trešdaļām no koka augstuma. Šeit ir sataisītas palmas. Kopšana ir sasniegusi pretēju efektu. Ja vēlējās, lai būtu skaists vainags ar mazāku lapu daudzumu, tad būs vairāk lapu. Būs vairāk, ko vākt, un vainags ir sakropļots.”

Tāpat arborists pieļauj, ka daļai koku zāģējumu vietās varētu ieviesties trupe, apdraudot koku dzīvotspēju. Turpretī Neretas apvienības pārvaldē uzsver, ka šobrīd turpinās zaru vietu apstrāde ar speciālu ziedi, lai trupe neveidotos.

“Es domāju, ka nav tik traģiski un nebūs,” saka Juris Gorbačovs. “Pašvaldība šajā parkā iegulda, katru gadu stāda un stādīs, un atjaunos. Rūpēsimies, lai tie koki neaiziet bojā.”

Arboristi iesaka pašvaldībām piesaistīt koku kopšanai sertificētus speciālistus. Savukārt Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas bijušie audzēkņi cer, ka absolventu stādītā zaļā rota vēl ilgi priecēs parka apmeklētājus.

Sandra Paegļkalne