Jēkabpils Tautas nama sieviešu koris “Unda” diriģentes Sandras Bondares vadībā barikāžu atceres pasākumā ikvienam atgādināja, cik liels spēks piemīt dziesmai. Ne velti Trešo Atmodu dēvē par Dziesmoto revolūciju. Jēkabpils Tautas nama direktors Aigars Godiņš bija viens no mūziķiem, kuri 1991. gadā stiprināja tautu ar dziesmām.
“Dziedājām Zaķusalā, mēs bijām gan ārā, gan televīzijā iekšā,” stāsta Aigars Godiņš. “Tad bija ļoti interesants pasākums Mazajā Ģildē, kuru organizēja Andris Vilcāns. Tur uzstājās dzejnieki un mūziķi, lai kaut kādā veidā dotu spēku tautai, kas stāvēja ārā barikādēs.”
Barikāžu 34. gadadienā savās atmiņās par Latvijas ceļu uz neatkarības atgūšanu dalījās Dainis Īvāns, kurš toreiz bija Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāja 1. vietnieks. Viņš uzsver, ka barikāžu dalībnieki apliecināja lielu iekšējo spēku un ļoti augstu pašorganizētību.
“Par to, man liekas, visa pasaule brīnās, un esmu redzējis – arī daži pētnieki mēģina izpētīt, kā tas var notikt, jo viss jau notika decentralizēti,” saka Dainis Īvāns. “Tas lielais vienotājs un izziņotājs bija “Latvijas Radio”, kas darbojās augu diennakti. Arī es, tieši pateicoties tam, naktī pirms četriem spēju cilvēkiem izziņot un aicināt, ka jānāk pie barikādēm, bet pārējais notika, it kā mēs – tauta būtu kā pilnīgi viens vienots organisms.”
Barikādes ne vien bloķēja pieeju valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskiem objektiem, bet arī palīdzēja piesaistīt ārvalstu uzmanību, un valstiskās neatkarības atgūšanas procesā tas bija ļoti svarīgi.
“Mums bija vajadzīgs tas, lai nokļūst ārpusē patiesība, ko Kremlis mēģināja slēpt,” stāsta Dainis Īvāns. “To mēs panācām ar to, ka Augstākās padomes Preses centrs akreditēja ārkārtīgi daudz žurnālistu. Janvāra pāris nedēļās žurnālistu bija 1500. Nekad Latvijas vēsturē, neatkarības laikos ne tik, tāds skaits žurnālistu nav bijis akreditēts no Rietumiem un visas pasaules.”
Atceres pasākumā piedalījās arī jaunsargi, kuri par barikādēm ir tikai dzirdējuši stāstus un lasījuši aprakstus.
“Lepnums par to vienotību, kas bija šajā laikā. Gribētos, lai arī mūsdienās tā būtu, jo diemžēl neesam tik vienoti kā tajā laikā, kad bija nepieciešams,” saka jaunsargs Rūdolfs Ošāns.
Pasākuma noslēgumā koris “Unda” aicināja klātesošos vienoties kopīgā dziedāšanā, ienesot Jēkabpils Tautas nama zālē Atmodas laika atmosfēru.
Sandra Paegļkalne
Komentāri 5
Visi Reģistrētie (0) Anonīmie (5)Ziņot par komentāru
Tu pats kādreiz neesi apsvēris domu savas monatkas savākt un aizdoties uz palikšanu ruzzistu zemē - tavā paradīzē?
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->