Ārsti ceļ trauksmi – Jēkabpilī pieaug saslimstība ar garo klepu 5

Gan Latvijā, gan visā Eiropā šogad ir palielinājusies saslimstība ar garo klepu, un arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas darbinieki uzsver, ka pēdējā laikā ar šo slimību slimo arvien vairāk bērnu. Ārsti pauž uztraukumu, jo daudzi bērni nav vakcinēti, bet nevakcinētiem pacientiem garais klepus norit daudz smagākā formā. Šoruden līdz šim slimnīcā ir ārstējušies trīs bērni ar garo klepu, un tikai viens no viņiem bija vakcinēts, savukārt ambulatori slimo vairāki desmiti mazo jēkabpiliešu.

“Garais klepus – tā ir bakteriāla infekcijas saslimšana, ko izraisa baktērija “Bordetella pertussis”. Tā pieķeras elpceļu skropstiņu epitēlijiem un bojā elpceļu gļotādu, un tas izraisa klepu, kas dinamikā kļūst arvien stiprāks un lēkmjveidīgs,” skaidro Jēkabpils reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja, pediatre Aija Briška. “Sākumā var likties, ka tā ir vienkārši saaukstēšanās slimība, bet otrajā nedēļā klepus kļūst arvien stiprāks, ir grūti ievilkt elpu, zīdaiņiem pat varētu būt elpas aiztures epizodes, kuru laikā viņi var arī nosmakt. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca arī ceļ trauksmi, ka viņiem ir garā klepus bērni, un saslimšana norit ļoti smagi. Man šķiet, pirms diviem gadiem bija gadījums, kad zīdainītis nomira no garā klepus.”

Visefektīvākā aizsardzība pret saslimšanu ir vakcinācija. Vakcīna pret garo klepu ietilpst kombinētajā vakcīnā, kas būtu jāsaņem divu, četru un sešu mēnešu vecumā, pēc tam 15 mēnešu, septiņu gadu un 14 gadu vecumā. Tomēr daudzi vecāki izvēlas savus bērnus nevakcinēt.

“Plašsaziņas līdzekļos ļoti daudz raksta par it kā komplikācijām, par nevēlamiem gadījumiem, bet ne vienmēr to ir rakstījis mediķis. Vecāki vienkārši tā uztver, ka visas problēmas ir saistītas ar vakcināciju. To atspoguļo presē, un līdz ar to baidās vakcinēt,” saka Aija Briška.

Ārsti aicina vecākus būt atbildīgiem un vērsties pie ģimenes ārsta, lai bērns saņemtu kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju un citām slimībām. Ja tomēr bērns ir saslimis un klepo, ir svarīgi viņu nevest uz bērnudārzu vai skolu, bet gan doties pie ārsta, lai noteiktu, vai tas nav garais klepus. Ja bērns ar garo klepu turpina doties savās ikdienas gaitās, viņš aplipina pārējos, jo slimība ir ļoti lipīga, tāpat pacientam var rasties dažādas komplikācijas.

“Garā klepus komplikācijas ir pneimonija un atelektāzes, var būt arī krampji un encefalīti sakarā ar skābekļa nepietiekamību visam organismam un tajā skaitā arī smadzenēm,” skaidro Aija Briška.

Garais klepus var noritēt arī vieglākā formā, bieži vien bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras, tādēļ ir svarīgi bērnus vest pie ārsta pat tad, ja nav aizdomu par kaut ko nopietnu. Ārsti aicina ar atbildību attiekties pret vakcinēšanu, jo tikai tā var pasargāt savu bērnu no smagas saslimšanas. Jāņem vērā, ka vakcīna pret garo klepu būtu ieteicama arī grūtniecēm, jo tā var pasargāt zīdaini līdz vakcinācijas vecuma sasniegšanai.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Ārsti ceļ trauksmi – Jēkabpilī pieaug saslimstība ar garo klepu” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024