Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Ļąńģóšķī 26.10 Vakars
7°C...9°C
D 4-6 m/s

Äīęäü27.10 Nakts
6°C...8°C
DR 3-5 m/s

Šodien 26.oktobrī
vārda dienas svin:

Amanda, Amanta, Kaiva

Rītdien:
Lilita, Elvita, Irita, Ita

Apsveicam!
Saraksts »

Vai atbalstāt Krustpils kultūras nama pārdēvēšanu par Krustpils kultūras centru?
Labāk būtu atstāt veco nosaukumu – Krustpils kultūras nams.
61.8%
Jā, atbalstu;
21.7%
Nē, uzskatu, ka piemērotāks būtu nosaukums – Jēkabpils kultūras centrs “Krustpils”;
16.4%

Nobalsojuši: 152
Saraksts »

Ziņas: 32752
Komentāri: 596203
Ziņas forumā: 969
Statistika atjaunota
30.08.2021 19:58
 
Šobrīd portālā: 96 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Jēkabpils Taxi
Jaunākās ziņas
 
Atrod un restaurē grāfu Borhu dzimtas altārgleznu
Pievienots: 06.10.2021 17:31

» Versija izdrukai

rsz_sizaltargleznafoto.jpg
Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā skan dziesmas par godu Dievmātei un senas altārgleznas atdzimšanai. Restaurēta glezna, kas savulaik piederējusi grāfu Borhu dzimtai. Veco audeklu Atašienes baznīcā atradis Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes un Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis: “Atašienes dievnams ir diezgan jauns, tāpēc man likās, ka Latvijas laikā būvētā dievnamā nekā īpaša nav, bet tomēr bija atrodamas senas lietas, kas saistās ar iepriekšējo dievnamu, kuru bija cēlusi ietekmīgā Borhu dzimta. Viena no tām lietām bija glezna ar Rožukroņa Karalieni, kuru nosaucu par Borhu Dievmāti.”

Restauratora vārdu prāvests gan nevēlējās izpaust, bet uzsver, ka darbs bija grūts, jo audekls laika gaitā bija pamatīgi cietis. Dažviet bija pamatīgi nobiris krāsu slānis, tādēļ bija slikti saskatāma Dievmātes seja, roka un arī citas detaļas. Altārglezna kādreiz esot atradusies vecajā Atašienes baznīcā, kas šobrīd nav saglabājusies kā baznīca, bet ko savulaik cēluši grāfi Borhi.

“Borhu dzimta bijusi ļoti ietekmīga,” stāsta Viktors Naglis. “Borha tēvs, kas ir Atašienes baznīcas cēlājs un dibinātājs, bija Polijas karalistes lielkanclers. Kā jau varas aprindās un politikā, ne vienmēr tauta bija apmierināta ar karali. Bija tā saucamā Baras konfederācija, kas bieži pret karali sacēlās un pat mēģināja karali detronizēt. Vienā no tādām reizēm – 1771.gadā notiek atentāts pret pēdējo Polijas karali Augustu Poņatovski. Šajā atentātā kā adjutants un aizstāvis ir bijis lielkanclera dēls Mihaels fon der Borhs, kas guvis ievainojumus šajā incidentā un iemantojis karaļa uzticību. Viss šis notikums noticis novembra sākumā – svētā Kārļa dienā. Kad viss bija cauri, ir būvētas baznīcas Varšavā par godu svētajam Kārlim, atzīmējot to, ka karalis veiksmīgi izglābies, bet savos dzimtas īpašumos jaunais grāfs uzbūvēja Kārļa godam dievnamu un tur novieto šo Dievmātes svētbildi.”

Rūpīga gleznas izpēte atklājusi prāvestam Viktoram Naglim interesantas detaļas, kas liek domāt, vai tiešām mākslinieks ir atainojis Dievmātes tēlu: “Man likās dīvaini, ka kronis ir pašai mātei, bet bērnam nav. Tajā pašā laikā varas ābols ir bērna rokās. Nav scepteru – karaļu zīmju kā valdniekiem, bet gan mātei, gan bērnam ir lūgšanu pērles, ko katoļu baznīcā sauc par rožukroni. Kronis, kas ir Dievmātei galvā, vairāk vai mazāk atgādina nevis karalisko regāliju, bet vairāk heraldisko kroni, jo tur ir divas pērles, kaut arī Borhu ģerbonī ir deviņas pērles, apzīmējot viņu piederību grāfu dzimtai. Likās jocīgi, kāpēc nav deviņas pērles, bet ir divas pērles. Tad es nospriedu, ka gleznā varētu būt attēlots konkrēts personāžs, bet, lai kā arī nebūtu, šis mātes tēls ir skaists un pievilcīgs un paaudžu paaudzes no 18.gadsimta Atašienes dievnamā ir uzlūkojušas šo savdabīgo Rožukroņa Karalieni, kuru nosaucām par Borhu Dievmāti.”

Pagaidām altārglezna vēl atrodas Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, bet jau pavisam drīz tā tiks pārvesta uz kādreizējo grāfu Borhu īpašumu – Marinzejas jeb Marindzes muižu, kur šobrīd atrodas Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola.

Sandra Paegļkalne









 


Komentāru skaits: 16
Apspriežam tēmu:
Karlo
 Jā, interesanta vēsture altārgleznai.
06.10.2021 17:50
*astro
 Atrod lietas diezgan senas,
Viktors tiek pie altārgleznas.
06.10.2021 18:19
*astro
 Nezināja barons Korfs,
Ka Atašienē dzīvo Borhs,
Un Vecpiebalgā barons Volfs.
06.10.2021 18:39
*Skolnieciņš
 Grāfu Borhu dzimta bija liekuļi. Naudas šai dzimtai visādām altārgleznām un citām savdabīgām izpriecām bija ar liku likām, tomēr dzimtzemnieku dzīves līmeni Borhu dzimta nevēlējās uzlabot. Dzimtzemnieki dzīvoja draņķīgi. Šī Borhu dzimta ir tipiski okupanti, kas dzīroja uz mūsu senču kauliem, sviedriem un asinīm. Lai visvarenais Pērkons - Debesu Tēvs sasper šos odžu izdzimums ar trejdeviņiem zibeņiem! Nebūs piedošanas Borhu dzimtai šajā zemē, mūžīgs kauns un negods ies pār šo dzimtu.
Ar cieņu pret Sentēvu Dieviem, Skolnieciņš
06.10.2021 19:00
*Skolnieciņš
 Tieši šie liekuļi no grāfu Borhu dzimtas aktīvi un naidpilni cīnījās pret sentēvu pagānisko ticību. Šie tizlie okupanti veica mūsu tautas garīgu kastrāciju. Viņi augstprātīgi un virsdegunīgi uzspieda mūsu nebrīvē nonākušajiem senčiem ticību Bībeles viltus Dievam Jahvem, taču viņi tā arī nespēja mums atņemt ticību Sentēvu Dieviem. Tagad 21. gadsimts. Tagad ir brīvības gadsimts. Atjaunosim sentēvu pagānisko ticību kopā! Būsim lepni par to, ka mēs esam latvieši! Neļausimies okupantu māņiem! Būsim brīvi!
Ar cieņu pret Sentēvu Dieviem, Skolnieciņš
06.10.2021 19:07
*Patiesā vēsture
 Atašienes pirmā koka baznīca celta 1804.gadā! To cēla vietējie iedzīvotāji.

Grāfs Borhs savu ziemas medību pili izklaidēm cēla 1845-1847.gadā.
1869.gadā grāfs atļāva zemniekiem izgriezt kokmateriālu, lai uzlabotu un pārbūvētu šo pirmo, koka arhitektūrā, celto baznīcu. Kokmateriālu ieguva no Latvijas teritorijas mežiem.Šī vienkāršā koka celtne ir vietējo zemnieku roku darbs un grāfa ieguldījums bija tikai viņa akcepts.

Staņislavs II Augusts Poņatovskis dzimis 1732. gada 17. janvārī, miris 1798. gada 12. februārī, bet 1795. gada 25. novembrī bija spiests atteikties no troņa.

Mūža beigas Poņatovskis pavadīja Sanktpēterburgā, kur pārtika no bijušās mīļākās Katrīnas II piešķirtās pensijas.
06.10.2021 21:03
*Pareizi būt... no 19.gs.
 ..." un paaudžu paaudzes no 18.gadsimta Atašienes dievnamā ir uzlūkojušas šo savdabīgo Rožukroņa Karalieni, kuru nosaucām par Borhu Dievmāti.”

06.10.2021 21:35
*Neķītrais masāžists
 Jāsauc atpakaļ kāds no Borhiem un lai iet Ragaiņa vietā! Būs kārtība.
06.10.2021 22:14
*Pareizaisjautājums
 Vai " Vis-svētā Trīsvienība" ir vēl svētāka par Svēto Trīsvienību "?
06.10.2021 23:26
*Viesis -> *Neķītrais masāžists
 kāds Borhiem sakars ar Jēkabpili?
07.10.2021 07:48
*zinātājs -> viesim
 jēkabpils uniātu baznīca un baziliāņu klosteris būvēti uz borchu dzimtas gruntsgabaliem.
lielkanclera borcha sieva nāca no sēļu puses dižciltīgos ilūkstse,bebrenes,aknīstes,dvi ietes,dunavas fon der zībergu
dzimtas.
07.10.2021 09:13
*zinātājs -> zinātājs
 Ja zini rakstīt manā vietā, tad vismaz lielos burtus īpašvārdos lieto!
07.10.2021 10:49
*Distihs
 Par lielu spīti Krustpils Korhiem
Altārgleznu deva Borhiem.
07.10.2021 13:17
*ko? -> *zinātājs
 tad tie Korhi un Borhi ir kā šodien bijušie kolhozu priekšsēdētāji? Vai tā ?
07.10.2021 13:26
*Skolnieciņš
 Lai arī kādi laiki būtu, nezaudēsim ticību Sentēvu Dieviem!
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Pērkons • Laima • Māra
07.10.2021 13:40
*arī zinātājs -> ko?
 Jā!
07.10.2021 13:56
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2021.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00949 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu