Atkritumu šķirošanai – joprojām zema aktivitāte
Pievienots: 31.07.2020 16:20

rsz_misenes.png
Atkritumu šķirošanas aktivitāte Latvijā joprojām nav pietiekami augsta. Jaunākie dati liecina, ka Latvijā tiek pārstrādāti vien 25 procenti atkritumu, bet Eiropas Savienības prasība paredz līdz 2025.gadam pārstrādāt vismaz 55 procentus sadzīves atkritumu. Šķirošanas līmenis ir zems arī Jēkabpilī, kur situācijas risināšanā iesaistījušās nevalstiskās organizācijas. 2018.gadā Jēkabpilī no kopējā saražotā atkritumu daudzuma otrreizējai pārstrādei tika nodoti 19 procenti. Pērn šī statistika uzlabojās par četriem procentiem. Tomēr jēkabpiliešiem šajā ziņā vēl ir, kur augt, ņemot vērā Eiropas Savienības prasību. Lai sasniegtu mērķi – pārstrādāt vismaz 55 procentus sadzīves atkritumu, šķirošanas aktivitātei vajadzētu palielināties daudz straujāk. Gan vietējo iestāžu, gan Latvijas Zaļā Punkta veiktajās iedzīvotāju aptaujās respondenti par vienu no galvenajiem nešķirošanas iemesliem sauc pārāk lielu attālumu līdz tuvākajiem dalītās vākšanas konteineriem. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Kūlīte stāsta, ka Jēkabpilī ik gadu tiek izveidoti vairāki jauni šķirošanas punkti: “Pilsētas teritorijā šobrīd ir izveidoti vairāk nekā 100 sadzīves atkritumu šķirošanas punkti un viens šķirošanas laukums, kurā iespējams nodot gandrīz visa veida atkritumus. Līdz šī gada beigām plānots ieviest un attīstīt plašāku bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmu pilsētas teritorijā. Esam arī ieguldījuši resursus sabiedrības izglītošanā par to, kā Jēkabpilī pareizi šķirot atkritumus. Tuvojoties rudenim, raudzīsimies, kāda būs vispārējā situācija valstī, tad arī plānosim skolēnu izglītojošos pasākumus.” Gan Jēkabpilī, gan Latvijā kopumā ir tendence šķirotāju skaitam palielināties. Saskaņā ar Latvijas Zaļā Punkta aptauju visā Latvijā atkritumus patlaban šķiro 56 procenti Latvijas iedzīvotāju. “Šķiroju atkritumus, šķiroju plastmasu, kartonus dedzinu, jo pašam ir, kur dedzināt, un stiklu arī šķiroju, jo daudz izdevīgāk sanāk, uz pusi mazāk uzreiz atkritumu,” saka jēkabpilietis Andis Gusevs. “Es pats šķiroju atkritumus, papīru, protams, neliku kopā ar stiklu, jo šķirojot sanāk lētāk, nav jāmaksā nauda par to, ka tu šķiro atkritumus,” uzsver Jēkabpils novada iedzīvotājs Uģis Vasiļivs. Lai gan arvien vairāk iedzīvotāju pievēršas atkritumu šķirošanai, poligonā „Dziļā Vāda” joprojām nonāk lielākā daļa jēkabpiliešu radīto atkritumu, bet daļa tiek vienkārši sadedzināta. Par atkritumu dedzināšanas gadījumiem ik pa laikam ziņo aculiecinieki, piemēram, jēkabpiliete Marija: „Vakaros sevišķi dedzina, un tie nav vienkārši dūmi. Liekas, it kā metālus kāds dedzinātu. Nezinu, ko cilvēki tur var dedzināt.” Vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska par atkritumu dedzināšanu stāsta: „“Tieši tajās temperatūrās, kas ir ugunskura dūmos, rodas visvairāk kaitīgo blakusproduktu. Tie ir noturīgie organiskie piesārņotāji, tās ir vielas, kas gan ietekmē nelabvēlīgi mūsu hormonālo sistēmu, gan veicina ļaundabīgus audzējus, tās uzkrājas organismā un uzkrājas tālāk arī pārtikas ķēdē. Daudzi salīdzina – jā, bet atkritumus sadedzina sadedzināšanas krāsnīs. Bet tur ir speciāli tehnoloģiskie procesi, lai tās sliktās temperatūras, kas visvairāk veido tos kaitīgos savienojumus, būtu pēc iespējas mazāk, turklāt ir filtri, kas izķer tos kaitīgos savienojumus, tāpēc mēs to nevaram salīdzināt.” Lai aktualizētu šo problēmu un aicinātu iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus, biedrība „Vides iniciatīvu centrs” šobrīd īsteno projektu „Līdzdarbojies vides saudzēšanā – nededzini, bet šķiro!”. Projekta koordinatore Lāsma Zēberga skaidro: „Projekta laikā mēs veicam iedzīvotāju anketēšanu, lai noskaidrotu, kā notiek atkritumu šķirošana viņu mājās, vai ir bijusi saskare ar atkritumu dedzināšanu. Vēl projekta laikā mēs rīkosim velo orientēšanās pasākumu, kurā arī būs akcentēta šī tēma. Vēl tiek veikts pētījums, kurā tiek apkopoti zinātniskie raksti par atkritumu dedzināšanas kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.” Projekta noslēgumā tiks sagatavoti priekšlikumi par atkritumu šķirošanas paradumu uzlabošanas iespējām iedzīvotājiem, izvairoties no vides piesārņošanas, kas tiks iesniegti pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem un atkritumu poligona “Dziļā vāda” administrācijai. Tāpat tiek veidots video, kurā akcentēta atkritumu dedzināšanas kaitīgā ietekme. Biedrība uzsākusi arī sadarbību ar Vidusdaugavas medijiem, lai aicinātu pašu radītos atkritumus vairāk šķirot, nevis sadedzināt vai izmest mežā. Projekta kopējā summa ir 7000 eiro, ko sedz NVO fonda mikroprojektu programmas finansējums. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sandra Paegļkalne https://www.youtube.com/watch?v=XPHfyO5NUVw

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=29086