Jēkabpilī svin pilsētas dibināšanas 350.gadadienu
Pievienots: 13.02.2020 12:52

rsz_jubilejafoto.jpg
Jēkabpils pilsētas bibliotēka aicināja iedzīvotājus pulcēties Jēkabpils Tautas namā, lai kopā atzīmētu pilsētas dibināšanas 350.gadadienu. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps atgādināja, ka tieši 12.februārī – 1670.gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers piešķīris kara bēgļu apmetnei Slabadai pilsētas tiesības. Tomēr fakti par pilsētas nosaukuma un ģerboņa piešķiršanas datumu atšķiras. Savā prezentācijā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva uzsvēra, ka 1670.gadā vēstures dokumentos vēl bijis minēts Slobodas vārds: “Par Slobodu šī vieta vēl tiek saukta arī nākamajos dokumentos, kas izdoti vēl pat 1672.gadā. Precīzu datumu, kad parādās Jēkabpils vārds, es nemācēšu pateikt. To varbūt varēs nākotnē noskaidrot arhīva dokumentos. Skaidrs ir tas, ka 1673.gadā jau parādās pilsētas zīmogs ar lūsi un arī ar pilsētas nosaukumu, līdz ar to 1673.gads ir tas drošais datums, kad ir gan pilsētas ģerbonis, gan zīmogs un arī nosaukums.” Tāpat savā prezentācijā Mārīte Jakovļeva atgādināja, ka apmetni Daugavas kreisajā krastā izveidoja bēgļi, kuri meklēja glābiņu no kara un reliģiskajām vajāšanām: “Iedzīvotāji galvenokārt nāca no toreizējās Rečpospoļitas teritorijas, no tagadējās Baltkrievijas, Ukrainas un Lietuvas teritorijas, iespējams, arī no kādiem Krievijas apgabaliem, bet konkrēti to pateikt nav iespējams. Liela Jēkabpils īpatnība Kurzemes hercogistes kontekstā bija tāda, ka vācu tautības cilvēki un protestanti Jēkabpilī jutās diskriminēti. Viņiem 17.gadsimtā un 18.gadsimta pirmajā pusē bija grūtības iegūt birģera tiesības, bija grūtības ieņemt vadošus amatus.” Viss esot mainījies pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona 1766.gadā izdotā rīkojuma, kurā viņš esot pieprasījis, lai šāda diskriminācija beigtos. Prezentācijā tika rādīti arī interesanti vēstures dokumenti, piemēram, Jēkabpils rātes apliecība kādam iedzīvotājam par to, ka viņš dzimis godīgā laulībā no brīviem vecākiem. Jēkabpils vēsturi veido daudzi interesanti fakti un notikumi, un kaut daļu no tiem plānots iekļaut grāmatā, kas būs veltīta Jēkabpils 350 gadu jubilejai un ko šobrīd raksta jēkabpiliete Anna Skaidrīte Gailīte. Grāmatas nosaukums jau izvēlēts: “Es stāstu par savu pilsētu”. “Tā būs cilvēku sajūtu grāmata, attieksmes grāmata, stāsts par to, kā mēs katrs uztveram savu pilsētu, kādi šeit bijuši notikumi, kādi ļaudis šeit dzīvojuši,” stāsta rakstniece. Grāmatu veidos jēkabpiliešu stāsti par savu pilsētu. Rakstniece uzrunā dažādu nozaru pārstāvjus, lai darbs sanāktu vispusīgāks. “Tāpat es ļoti daudz aprakstu Daugavu, jo tas man ir ļoti labs iedvesmas avots,” stāsta Anna Skaidrīte Gailīte. “Es dzīvoju Daugavas krastā un katru dienu skatos uz to. Visas savas grāmatas esmu uzrakstījusi, lūkojoties Daugavas ūdeņos.” Grāmatas iznākšana paredzēta šī gada rudenī. Par godu pilsētas jubilejai Jēkabpilī notiks dažādi pasākumi visa gada garumā, bet kulminācija būs pilsētas svētki, kas pulcēs iedzīvotājus no 25.līdz 27.jūnijam. No 12.februāra Vecpilsētas laukumā tika sākta laika atskaite, cik dienu palicis līdz pilsētas svētkiem. 13.februārī palikušas 135 dienas. Par Jēkabpils dzimšanas dienas pasākuma muzikālo daļu rūpējās Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi, sniedzot skaistu koncertu ar nosaukumu “No Baha līdz Žilinskim”. Noslēgumā ikviens varēja nobaudīt svētku kliņģeri, ko bija sarūpējusi SIA “Dona”. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=28257