Valsts probācijas dienests informē par izlīguma procesu un iespējām kļūt par brīvprātīgo izlīguma procesā
Pievienots: 08.11.2019 16:10

rsz_probacijasdienestam15_14.jpg
KAS IR IZLĪGUMS KRIMINĀLPROCESĀ? Sabiedrībai ir jāapzinās, ka likumpārkāpumi nerodas vakuumā. Tie ietekmē mūs visus. Noziedzība nav tikai tiesību aizsargājošo institūciju vai viena indivīda problēma, bet tā skar visu sabiedrību. Kriminālprocesa laikā parasti notiek fokusēšanās uz likumpārkāpēju, lai viņš saņemtu pelnīto sodu. Par to, kā jūtas cietušais, neviens īpaši neinteresējas. Taču noziegums nav tikai likuma panta pārkāpums, tas rada arī konfliktus starp cilvēkiem. Noziegums ievaino cilvēkus un viņu attiecības. Hovards Zērs (Howard Zehr) uzskata, ka šis fakts rosina atjaunot taisnīgumu, šajā procesā iesaistot cietušo, likumpārkāpēju, kā arī sabiedrību, lai kopīgi meklētu risinājumus, kas veicinātu dziedināšanu, izlīgšanu un mierinājumu. Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka vienīgais veids, kā panākt sabiedrībai vēlamo uzvedību, ir izmantot represīvo pieeju. Šajā gadījumā, ja netiek apzinātas cietušā vajadzības, viņš tā arī paliek ar nomāktības, dusmu, kauna un vainas apziņu. Taču, izmantojot taisnīguma atjaunošanas pieejas, taisnīgo risinājumu cietušais un likumpārkāpējs meklē kopā. Izlīguma process Valsts probācijas dienestā (turpmāk - Dienests) ir strukturēts sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs un kuru vada neitrāla persona – starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās: pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pēc prokurora priekšraksta par sodu, pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, spēkā stāšanās; ja tiesnesis lemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajiem, kā arī soda izciešanas laikā. Kā notiek Izlīguma process? Saņemot pieprasījumu no kriminālprocesa virzītāja vai iesniegumu no cietušās personas vai likumpārkāpēja, starpnieks sazinās ar iesaistītajām pusēm, informē par izlīguma procesu, un, ja abi piekrīt piedalīties izlīguma procesā, vienojas par tikšanās datumu, vietu un laiku. Darbs, ko starpnieks veic pirms izlīguma sēdes iesaistīto pušu sagatavošanā, ir vissvarīgākais visos izlīgumos, īpaši smagās, vardarbīgās lietās. Tiekoties ar iesaistītajām pusēm pirms izlīguma sēdes, starpniekam ir iespēja noskaidrot iesaistīto pušu, īpaši cietušā, vajadzības un bažas, un ar savu attieksmi radīt cietušajā uzticēšanos, sniegt atbalstu un iedrošinājumu pieņemt lēmumu dalībai izlīgumā. Tikšanās ar iesaistītajām pusēm pirms izlīguma sēdes sniedz iespēju starpniekam labāk sagatavoties izlīgumam un sagatavot iespējami drošāku, labvēlīgāku vidi. Pirms izlīguma sēdes tikšanās laikā ir svarīgi aprunāties, painteresēties par notikušo, izskaidrot iesaistīto pušu tiesības un pienākumus izlīguma sēdes laikā, vērst iesaistīto pušu uzmanību uz to, ka izlīgums ir brīvprātīgs un konfidenciāls process. Svarīgi arī ir informēt puses par personām, kuras tiks aicinātas piedalīties izlīguma sēdē, un kāda ir katras pieaicinātās personas loma. Izlīgumā iesaistītās puses šīs tikšanās laikā tiek informētas par ieguvumiem no izlīguma. Sarunas notiek izlīguma sēdei sagatavotā telpā, nodrošinot iesaistītajām pusēm konfidencialitāti, labvēlīgu un drošu vidi. Abas iesaistītās puses runā par notikušo un izsaka priekšlikumus, kā varētu risināt radušos situāciju. Galvenais priekšnosacījums likumpārkāpējam ir tas, ka viņš pats atzīst noziedzīgā nodarījuma pamatfaktus, nevis uzsver, ka viņa vaina vēl jāpierāda. Protams, cilvēki var izlīgt un var arī neizlīgt, tas viss ir atkarīgs no viņu vēlēšanās, spējām un iespējām vienoties. Taču veiksmīga izlīguma rezultātā ieguvēja ir visa sabiedrība, jo mazinās ieslodzīto personu skaits un tādējādi tiek ietaupīti nodokļu maksātāju līdzekļi. Izlīguma procesa būtība ir taisnīguma atjaunošana cietušā un likumpārkāpēja attiecībās – vainīgais uzņemas atbildību par pāridarījumu, uzzina, kā juties nodarījumā cietušais, atvainojas cietušajam par notikušo un dara visu, lai novērstu pāridarījuma sekas. Izlīgums sniedz iespēju sabiedrības locekļiem mainīties un uzlabot savu dzīves kvalitāti, būt līdzatbildīgiem, popularizējot humānisma principus, kas mazina cilvēku vienaldzību citam pret citu. Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jēkabpils nodaļas aicina kļūt par brīvprātīgo starpnieku Izlīguma procesā, lai palīdzētu likumpārkāpējiem izprast savu uzvedību un tās ietekmi uz citiem, sniegt atbalstu cilvēkiem jaunu iemaņu attīstīšanā, palīdzēt attīstīt pozitīvas emocijas un mudināt saprast savas un līdzcilvēku emocijas. Papildus brīvprātīgajam darbam Izlīguma procesa jomā ikvienam ir iespēja kļūt par Dienesta līdzgaitnieku jauniešiem – probācijas klientiem. Brīvprātīgajiem tiek piedāvāts divu dienu mācību kurss, pēc kura ir iespējas slēgt ar Dienestu līgumu, lai veiktu līdzgaitnieka pienākumus. Būt par Dienesta līdzgaitnieku nozīmē – ar savu atrašanos līdzās sniegt atbalstu jaunietim, iedrošināt viņu uzlabot sociālās prasmes, pieņemt atbildīgus lēmumus, veicināt pozitīvi pavadīt savu brīvo laiku un saskatīt dzīvē jaunas perspektīvas. Iegūt sīkāku informāciju par Izlīgumu kriminālprocesā, par iespēju kļūt par brīvprātīgo izlīguma procesā vai kļūt par līdzgaitnieku var Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jēkabpils nodaļās Draudzības alejā 9, Jēkabpilī. Tālrunis 652 07 120, e-pasts: zemgale@vpd.gov.lv. Informāciju sagatavoja Valsts probācijas dienests

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=27839