Jēkabpils pilsētas Apbalvojumu piešķiršanas komisija preses konferencē informē par Goda pilsoņa titula piešķiršanu
Pievienots: 04.11.2019 16:49

rsz_komisija.jpg
Jēkabpils pilsētas Apbalvojumu piešķiršanas komisija preses konferencē skaidroja Goda pilsoņa titula piešķiršanas kārtību, reaģējot uz Jēkabpils pilsētas domes deputātu – Līgas Kļaviņas un Raivja Ragaiņa vēstuli, kurā pausta neapmierinātība par komisijas lēmumu piešķirt Goda pilsoņa nosaukumu ilggadējam pilsētas vadītājam un tagadējam pilsētas domes deputātam Leonīdam Salcevičam. Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētājs Aivars Kraps uzsver, ka vēstulē paustais, ka Leonīds Salcevičs esot piešķīris apbalvojumu pats sev, neatbilst patiesībai, jo Goda pilsoņa kandidātu izvērtēšanā Salcevičs nav piedalījies. Par viņa kandidatūru komisija saņēma iedzīvotāju iesniegumu ar vairākiem desmitiem parakstu. “Visi komisijas locekļi balsoja par. Katrs komisijas loceklis pirms balsojuma izteica savus argumentus, kāpēc viņš to dara. Es uzskatu, ka šis process notika ļoti demokrātiski un nolikumam atbilstoši,” skaidro Aivars Kraps. “Nolikums tika mainīts vairākus gadus atpakaļ, nosakot, ka apbalvojumu komisijas lēmums ir gala lēmums, domes deputāti vairs par šo nebalso. Tas tika darīts apzināti, lai tas nebūtu politisks lēmums. Ja mēs skatāmies politiski, tad vienīgais politiskais cilvēks šajā komisijā esmu es, pārējie komisijas locekļi ne tuvu nav politiski cilvēki. Mana balss nav būtiskākā.” Apbalvojumu komisijas pārstāve – rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte stāsta, ka viņu ļoti pārsteidza Līgas Kļaviņas un Raivja Ragaiņa vēstules saturs: “Es neatceros tādu gadījumu, ka kādam komisijas loceklim tiktu piešķirts apbalvojums, viņam pašam esot šeit. Salceviča kungs tajā dienā bija Rīgā. Es atceros, ka 2002.gadā, kad šo nosaukumu piešķīra man, es tiku izraidīta laukā. Ne es zināju, ko šeit runāja, ne to, kas balsoja. Tikai pēc tam zināju, ka lēmums tika pieņemts. Šis raksts man radīja dziļu vilšanos par šiem cilvēkiem, es domāju, ka tā ir zemiska, personiska izrēķināšanās.” Komisijas pārstāve Margarita Saveļjeva uzsver, ka darba process noticis atbilstoši noteikumiem: “Organizācijas bija izvirzījušas vairākus cilvēkus, mēs par katru izlasījām un izspriedām, jo mums jāņem vērā tas, ko izvirza darba organizācija, līdz ar to mēs visi ļoti skrupulozi un korekti to skatījāmies.” Komisijas pārstāve Skaidrīte Ozoliņa saka: “Mēs vadījāmies pēc nolikuma, par katru personāliju tika balsots. No šī viedokļa man nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Bet man ir tāda sajūta, ka pilsētā ir spēki, kas vairāk cenšas visu nomelnot, nezinot, ko kārto – vai personiskas, vai politiskas lietas. Bet šie cilvēki neturas pie patiesības, jo nezinu, vai var norakstīt 20 gadus priekšsēdētāja darba un neredzēt, kā mainījusies pilsēta, kas padarīts.” “Vienīgais, kas tiek vērtēts, ir ieguldījums Jēkabpils pilsētas attīstībā,” piebilst Renāte Lenša. “Šajā gadījumā es aicinātu Līgu Kļaviņu un Raivi Ragaini tomēr ievērot politisko inteliģenci un nekārtot ar Jēkabpils pilsētas Apbalvojumu piešķiršanas komisijas starpniecību savas personīgās lietas.” Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis skaidro, ka viņš, balsojot par Leonīda Salceviča kandidatūru, ņēma vērā arī viņa līdzšinējos apbalvojumus: “Šajā listē ir gan ārvalstu atzinības, gan valsts atzinības. Sākot no Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, līdz pat Atzinības krustam. Man ir jautājums, vai tiešām arī šīs zīmes, kas ir Leonīda Salceviča īpašumā, nav vērā ņemams faktors.” Preses konferencē nepiedalījās divi Apbalvojumu piešķiršanas komisijas locekļi – Leonīds Salcevičs un Egils Bojārs. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=27813