Viesītē notikusi otrā Latvijas pagastu Vietvārdu diena
Pievienots: 18.10.2019 17:07

rsz_vietvardudienafoto2.jpg
Zelta Dibens, Lielie Muļķi un Nespējnieki – tie ir tikai daži no interesantākajiem vietvārdiem, kādos latvieši apzīmējuši ciemus, mājas, purvus un citus ģeogrāfiskus objektus. Lai senču dotie nosaukumi neizzustu, lielu darbu veic Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, kas nodarbojas ar vietvārdu vākšanu un pētīšanu. Vietvārdu nozīme katru gadu tiek akcentēta Vietvārdu dienā, un šogad tā norisinājās Sēlijas sirdī Viesītē. Muzejā “Sēlija” pulcējās Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvji, kā arī citi, kam interesē vietvārdi. Latvieši senāk bijuši ļoti naski uz vārdu došanu dažādiem ģeogrāfiskiem objektiem. Izpētīts, ka uz katru kvadrātkilometru Latvijā ir vairāk nekā 18 vietvārdu. Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkā šobrīd ir vairāk nekā 2000 vietvārdu no Viesītes novada, piemēram, Ubadziņa – tā apzīmēta kāda pļava Viesītē. Lai apzinātu Viesītes apkārtnes vietvārdus un kartotēku varētu papildināt ar jauniem atradumiem, Vietvārdu dienā tika organizēta ekspedīcija. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece un direktores vietniece Sanda Rapa stāsta: “Mēs viesojāmies četrās vietās – divās vietās Saukas pagastā, mēs ar komandu braucām uz Elkšņiem, savukārt ceturtā komanda devās uz Vārnavas pagastu. Mūsu komanda viesojās “Sīpolu” mājās pie laba, gudra un vērtīga cilvēka, kurš stundas laikā atcerējās 74 vietvārdus, un tie vietvārdi bija tikai ap viņa vecajām mājām, kur viņš bija agrāk dzīvojis. Man patika vietvārds, kura nav nevienā kartē, bet kas ticis lietots viņa laikā, ko zinājuši visi apkārtējie, tā ir vieta ap viņa mājām. Viņa mājas sauca “Kūdras”, un apkārt vēl bija trīs mājas, kuru arī vairs nav kartē, un to visu vietu sauca par Kokta stūri.” Valodnieki uzsver, ka dažādu mazo ģeogrāfisko objektu vietvārdu mūžs nav ilgs – parasti tie ir aptuveni 50 gadi, jo vietvārdi mēdz mainīties – vieni izzūd, vietā nāk citi. Arī šajā ekspedīcijā ir vairāki atklājumi. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesore Lidija Leikuma stāsta: “Viņiem bija viens interesants nosaukums “Sūdāju kapi”, bet tagad šī nosaukuma vietā ir “Svaru kapi”. Nevar noskaidrot, kuram nosaukumam ir pamatīgāks vēsturiskais pamatojums, bet katra tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem nes kaut ko jaunu. Ir prieks par to, cik stingri viņi turas pie zemes, cik viņiem svarīgi, kas te ir bijis agrāk, kas ir pašlaik.” Viesītieši pozitīvi vērtē Vietvārdu dienu, jo tās laikā var atsaukt atmiņā dažādus vēstures notikumus. Vairāki iedzīvotāji pamanījuši sakritību, ka daudzi objekti tikuši saukti tuvumā esošo māju vārdā. “Piemēram, Viesītes upīti ceļā uz Vārnavu sauc par Ikšķiļupīti, jo tur ir mājas “Ikšķiles”,” atceras viesītiete Rasma Lisecka. “Nosaukumi tika doti vai nu pēc uzvārda, vai māju vārda. Domāju, ka tā tas veidojās visur.” “Ar šodien atrastajiem vietvārdiem un precizētajiem vietvārdiem tiks papildināta Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētā Latvijas vietvārdu datubāze, kura brīvi pieejama arī internetā. Protams, šie vietvārdi neparādīsies uzreiz, vajadzīgs laiks, lai tos apstrādātu un ievietotu, bet noteikti tie papildinās datubāzi. Un tāpat šīs ziņas par vietvārdiem mums palīdzēs precīzāk atveidot vietvārdus Latvijas kartēs, ko arī sagatavo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Varbūt kāds nosaukums būs jāpielabo,” skaidro Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece. Vietvārdu diena kādā no Latvijas novadiem tiek organizēta jau otro gadu pēc kārtas. Pērn Vietvārdu diena notika Valkas novada Turnā. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=27733