Atašienes pilskalns – pirmais otrreiz atklātais pilskalns Latvijā
Pievienots: 23.05.2019 20:08

rsz_atasienesfoto.jpg
Latvijas Arheologu biedrība ik gadu kādu objektu pasludina par Gada arheoloģijas pieminekli. Par 2019. gada pieminekli izvēlēts Krustpils novadā esošais Atašienes pilskalns, kas īpašs ar to, ka tas ir pirmais pilskalns Latvijā, kas ticis uzskatīts par zudušu un tagad – atklāts no jauna. Atašienes pilskalnu 1925.gadā atklāja Ernesta Brastiņa vadītā pilskalnu apzināšanas ekspedīcija, bet astoņdesmitajos gados arheoloģe Elvīra Šnore konstatēja, ka pilskalns ir norakts, tādēļ tas tika uzskatīts par zudušu. Līdz brīdim, kad aerolāzerskenēšanas iespējas ļāva pilskalnu atkal atrast. Pateicoties šai tālizpētes tehnoloģijai, ikviens interesents var pētīt zemes reljefa pārveidojumus pie datora ekrāna. To darīja arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste Ilona Vilcāne, kura pirmā pamanīja reljefa pārveidojumu, kas atgādināja Atašienes pilskalnu: “Tā kā mani senči nāk no Atašienes puses un man likās bēdīgi, ka tur nav pilskalnu, gribējās apskatīties. Skatījos un piefiksēju pilskalnam raksturīgas zemes reljefa izmaiņas.” Ilona aizsūtīja bildi savam brālim, kurš par atklājumu informēja žurnālistu Jāni Rancānu, bet Jānis savukārt – arheologu Juri Urtānu. Apsekojot atrasto vietu dabā, arheologs konstatēja, ka tas tiešām ir par zudušu uzskatītais Atašienes pilskalns, tikai tas atrodas apmēram pusotru kilometru no tās vietas, ko 1925.gadā bija norādījis Ernests Brastiņš. “Arī lieliem cilvēkiem gadās kļūdīties,” situāciju raksturo Juris Urtāns. “Ticot Ernesta Brastiņa atzīmei, apsekojām to vietu, kur pilskalns atzīmēts. Tuvumā ir Pilskalnu mājas, tādēļ likās, ka tur arī pilskalnam jābūt, bet tur ir milzīgs karjers. Secinājums – pilskalns ir norakts. Bet tagad tas ir atgriezies. Šāds gadījums ir pirmo reizi Latvijas vēsturē.” Šī gada jūnijā pilskalnā paredzētas Arheoloģijas dienas, kuru laikā notiks lekcijas un dažādas citas aktivitātes. Tāpat šovasar pilskalnā plānots veikt nelielus arheoloģiskos izrakumus, lai varētu noteikt pilskalna datējumu un iegūt ziņas par pilskalna apdzīvotības periodu. Līdz šim pilskalna teritorijā nebija atrasta neviena lauska, bet sižeta filmēšanas laikā Juris Urtāns atrada lausku no poda malas. Tas varētu palīdzēt noteikt pilskalna datējumu. “Plāns pods bijis,” spriež arheologs, pētot atradumu. “Pēc tā var pateikt, cik liela bijusi poda augša. Parasti jau tā ir terīnveida, vēderaina. Unikāli! Šajā pilskalnā pirmais atradums, jo neviena cita atraduma līdz šim nav bijis.” Jāpiebilst, ka Atašienes pilskalns atrodas privātīpašumā, un privātīpašnieks atbalsta pilskalna izpēti un atgriešanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde jau uzsākusi pieminekļa statusa atjaunošanas procesu. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=27143