Tradicionālajos Rakstu svētkos izzina ornamentu lietojumu tekstildarbos un godā ceļ rakstainos dvieļus
Pievienots: 16.04.2019 13:23

rsz_1raksti.jpg
Tradicionālos Rakstu svētkus Jēkabpilī ieskandināja Krustpils Kultūras nama folkloras kopa “Rati”. Ikgadējais pasākums šoreiz bija veltīts ornamentu un dabas krāsu tēmai. “Šogad mēs vēlējāmies dziļāk paskatīties latviskā ornamenta vēsturi, jo mēs īstenībā par to diezgan maz zinām. Savukārt dabas krāsas vajadzīgas visos lietišķās mākslas izstrādājumos. Mēs gribējām paskatīties, kā lietišķās mākslas studijas lieto šīs dabas krāsas un kas dominē viņu izstrādājumos. Šodien mēs to visu redzam,” stāsta Krustpils Kultūras nama vadītāja Ruta Kalniņa. Rakstu svētki Krustpils Kultūras namā pulcēja pārstāvjus no Krustpils tautas lietišķās mākslas studijas “Saulgrieži”, Gulbenes tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša”, Pļaviņu lietišķās mākslas pulciņa “Skanstupe”, Ogres tautas lietišķās mākslas studijas, kā arī citus rokdarbniekus. Ekonomikas un Kultūras augstskolas docents Imants Ļaviņš stāstīja par Latvijas ornamentu, uzsverot, ka tā ir viena no svarīgākajām latviešu identitātes sastāvdaļām: “Varbūt tikpat svarīgu lomu ieņem vēl tikai latviešu dziedāšanas tradīcijas – tautasdziesmas. Vairāki autori ir izteikušies, ka ornamentam latviešu tautā ir gandrīz vai sakrāla nozīme.” Imants Ļaviņš uzsver, ka latvisko ornamentu lietojumā vērojami gan pacēlumi, gan kritumi: “Piemēram, pagājušā gadsimta 50.gados ornaments un motīvs tika izmantots pat rūpniecisko izstrādājumu noformēšanā, piemēram, radio aparātos. Tad kādu brīdi bija klusums. Jauna renesanse nāca līdz ar Atmodu, kad populāri bija tā saucamie “auseklīši”. Varbūt jau notiek zināma profanācija. Tad atkal uz brīdi ir klusums, bet šobrīd atkal vērojams jauns pacēlums, piemēram, šalles, kas rotātas ar latviskajām rakstu zīmēm.” To, kādi ornamenti izmantoti dažādu tautu tekstilizstrādājumos, varēja apskatīt poļu, ukraiņu, baltkrievu un latviešu rakstaino dvieļu izstādē. Savukārt pie rokdarbniecēm varēja vērot dažādu darbu tapšanu, piemēram, kā notiek aušanas process mazajās stellēs. To demonstrēja Gulbenes tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībniece Agnese Belte: “Šīs ir galda stelles, kuras Gulbenes kolektīvam uzdāvināja tautiete, kura dzīvo Kanādā. Stelles tautas lietišķās mākslas studijai “Sagša” tika uzdāvinātas pagājušā gadsimta 80.gados. Ar tām ikdienā strādā Lidija Kazāka, bet šoreiz es. Uz tām var noaust jostiņas un prievītes. Jostiņas gan diezgan īsas, bet var noaust.” Rakstu svētki, kas godā ceļ ikvienu, kurš kaut ko darina savām rokām, Jēkabpilī ir tradicionāls pasākums ar mērķi aicināt iedzīvotājus neaizmirst par kultūrvēsturisko mantojumu, jo tās ir mūsu tautas saknes. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=26977