Autoceļa sliktais stāvoklis kavē uzņēmējdarbību Vārkavas novadā
Pievienots: 08.03.2019 19:15

rsz_varkavascelsfoto.jpg
Pavasara lietavu ietekmē valsts vietējās nozīmes autoceļš Špoģi – Arendole – Vecvārkava – Sīļi kļūst grūti izbraucams. Visgarākais ceļa posms šķērso Vārkavas novadu – vietējiem iedzīvotājiem tas ir maršruts, kas jāveic, lai nokļūtu uz Līvāniem un tālāk uz šosejas Rīga – Daugavpils. Zemnieku saimniecībai “Šņepstu Jaunāres”, kas nodarbojas ar kokapstrādi, mežizstrādi un lauksaimniecību un kas ir lielākā saimniecība Rožkalnu pagastā, ik pavasari jāsamierinās, ka ceļš tiek slēgts smagajam transportam. “Tas neļauj mums attīstīties,” saka saimniecības ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts. “Tie ir zaudējumi, kas jāsedz no mūsu kabatām. Problēma vēl ir tajā, ka ceļa aizslēgšana nav plānota, to bieži vien aizslēdz nepaziņojot, mēs bieži vien nepaspējam ievest gatavo materiālu. Un materiāls arī nevar stāvēt pusotru mēnesi šeit uz vietas, jo priede un egle zilē. Tas nozīmē, ja ceļu aizslēdz uz mēnesi, pusotru, tad produkciju pirmajā šķirā vairs nevar nodot.” Tā kā produkcija ir jānogādā uz Rīgu, lai tālāk to varētu vest uz Lielbritāniju, Dāniju un citām valstīm, šis autoceļš saimniecībai ir ļoti svarīgs. Arī zemnieku saimniecībai “Andrupes” ceļš sagādā problēmas, jo pa to nākas braukāt vairākas reizes dienā. “Mēs uzsākām biznesu citā novadā – Līvānu novadā tikai šī autoceļa dēļ,” stāsta saimniecības “Andrupes” īpašnieks Raimonds Ancāns. “Turam karantīnas lopus Rožupē, šeit mēs to nevarējām izdarīt. Ja gadā divas, trīs reizes aizslēdz ceļu, neko nevar izdarīt. Tas ceļš šādā stāvoklī ir apmēram četrus, piecus mēnešus gadā.” Pašvaldība sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem jau gadiem ilgi cīnās par autoceļa remontu, bet līdz šim nekas nav panākts. Greiderēšana nebūšanas novērš tikai uz īsu brīdi. Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska saka: “Ir jau visi līdzekļi likti lietā, runāts un darīts. Es vienmēr par to cīnos, eju, runāju, bet rezultāts ir tāds, kāds ir.” Pēdējais nozīmīgais remonts autoceļam ir veikts no 1986. līdz 1990. gadam, kad 26,5 kilometru garam ceļa posmam veikta dolomīta šķembu seguma izbūve, un 1996. gadā, kad astoņu kilometru garam posmam veikta grants seguma atjaunošana. Tomēr valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova uzsver, ka tas nav prioritārs ceļš: “Ir jāsaprot, ka šis ceļš starp visiem ceļiem, kas ir “Latvijas Valsts ceļi” Preiļu nodaļas pārziņā, nav tajā sliktākajā tehniskajā stāvoklī. Turklāt šis ceļš ir ar vienu no zemākajām satiksmes intensitātēm šajā apvidū.” “Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka vienā ceļa posmā satiksmes intensitāte ir 115 transporta vienības diennaktī, bet otrā ceļa posmā – 175 transporta vienības diennaktī. Ņemot vērā, ka no valsts budžeta tiek piešķirti nepietiekami līdzekļi, lai veiktu visus nepieciešamos ceļu remontus, Vārkavas novada iedzīvotājiem jāsamierinās, ka tuvāko trīs gadu laikā šim ceļam nav plānoti nozīmīgi remontdarbi. Iespējams, ka 2019.gadā tiks veikti ūdens novades sakārtošanas darbi ceļa posmā no 24,32. līdz 24,63. kilometram, taču tur ir nepieciešami saskaņojumi ar elektrības līniju turētājiem, jo posms pārklājas ar gaisvadu elektrības līnijas aizsargjoslu. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=26811