Jēkabpiliešus informē par sociālo uzņēmējdarbību
Pievienots: 04.07.2018 16:06

rsz_seminars.jpg
Jēkabpilī norisinājies seminārs par tēmu “Sociālā uzņēmējdarbība: iespēja pozitīvu pārmaiņu radīšanai”. Tas bija jau otrais šai tēmai veltītais seminārs, ko piedāvāja Jēkabpils NVO resursu centrs. Par sociālo uzņēmējdarbību informēja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande. “Sociālā uzņēmējdarbība ir salīdzinoši jauna lieta Latvijā, mēs par to varam runāt aptuveni pēdējos 10 gadus,” skaidro Madara Ūlande. “Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kam pamatā ir kāds sociāls mērķis, sociālas problēmas risināšana. Nauda, darbinieki, preces un pakalpojumi ir instruments, lai šo mērķi sasniegtu. Piemēram, tie ir visiem labi zināmie labdarības veikali, sociālo pakalpojumu sniedzēji, tie var būt arī izglītības centri vai veco ļaužu pansionāti.” Daudziem, kuriem ir idejas kādas sociālas problēmas risināšanai, trūkst informācijas par sociālo uzņēmējdarbību, tādēļ arī tiek organizēti šādi semināri. Lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu, vispirms jādibina SIA un pēc tam jādodas uz Labklājības ministriju, lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu. Uz sociālo uzņēmējdarbību var pāriet arī nevalstiskā organizācija, kas nolēmusi savu nodarbošanos pārvērst par biznesu. “Viens no mītiem ir tāds, ka sociālā uzņēmējdarbība ir tas pats, kas nodarbināt kādu mazaizsargāto iedzīvotāju grupu, proti, ka tur noteikti jārada darba vietas vai nu cilvēkiem ar invaliditāti, vai nu senioriem, vai jaunajām māmiņām. Tas tā nav,” stāsta Madara. Nodarbināt riska grupu pārstāvjus var, tas var būt viens no sociālās uzņēmējdarbības mērķiem, bet tas nav obligāti, jo sociālais uzņēmums var darboties arī citās jomās, piemēram, izglītībā, vides aizsardzībā un citās. Vēl viens stereotips, ko mēģina kliedēt Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, ir par peļņu. “Protams, jebkurš sākums uzņēmējdarbībā ir grūts un ērkšķiem kaisīts,” saka Madara. “Sākumā, kamēr uzņēmējdarbība “ieskrienas”, naudas nebūs uzreiz, miljons no gaisa nekritīs, taču, mērķtiecīgi strādājot, arī sociālajā uzņēmējdarbībā var nonākt pie ļoti labiem finanšu rādītājiem. Piemēram, ir vairāki sociālie uzņēmumi Latvijā, kam apgrozījums ir virs miljona eiro gadā.” Sociālajiem uzņēmumiem ir pieejams atbalsta komplekts, kas ir arī aprakstīts Sociālā uzņēmuma likumā. Viens no atbalsta veidiem ir ALTUM sociālās uzņēmējdarbības atbalsta granti, tāpat finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai var piesaistīt, startējot biznesa ideju konkursos, meklējot palīdzību pie privātajiem investoriem un citos veidos. Tie, kurus ieinteresējusi iespēja dibināt savu sociālo uzņēmumu, sīkāku informāciju var atrast mājaslapā: www.socialauznemejdarbiba.lv. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=25880