Zasas jauniešu deju kolektīvs “Landi” gatavojas saviem pirmajiem Dziesmu un Deju svētkiem
Pievienots: 12.06.2018 19:55

rsz_landi.jpg
Laikā, kad Latvijas pagasti un ciemati kļūst tukšāki, arvien grūtāk klājas arī vietējiem amatiermākslas kolektīviem. Iedzīvotāju skaits sarūk, jaunieši aizbrauc, bet šķiet, ka Zasas kultūras nama jauniešu deju kolektīvu “Landi” šādas problēmas neskar. Dejotāju skaits ir stabils, un viņu vēlme iesaistīties vietējā kolektīvā ir tik liela, ka dalība netiek pārtraukta pat tad, ja darba vai mācību dēļ ikdiena tiek pavadīta citā pilsētā. Daļa “Landi” dejotāju ir studenti Rīgā, Daugavpilī un citās pilsētās, bet viņus visus atpakaļ sauc dzimtā puse un dejošanas prieks. “Es viņus apbrīnoju par to, ka viņi spēj mērot tālu ceļu tikai tāpēc, lai būtu kopā, dejotu, atbalstītu un piedalītos. Tas ir kaut kas fantastisks!” par jauniešiem teic deju kolektīva “Landi” vadītāja Daiga Ģeidāne. Paši dejotāji uzsver, ka atgriezties Zasā, lai dejotu, viņus motivē mīlestība pret deju, kas radusies jau no bērnu dienām, dzimtās vietas saknes, kā arī draugi. Eva Strika, kura ikdienā studē Daugavpilī, ir pamēģinājusi dejot citā kolektīvā, bet drīz vien atkal atgriezās pie “Landi”: “Kāpēc es atnācu atpakaļ uz Zasu dejot? Jo šeit ir draugi, kurus pazīstu gadiem ilgi, kopā ir daudz kas piedzīvots. Tās ir pilnīgi citādākas izjūtas. Šeit kolektīvs šķiet kā ģimene.” Kolektīva vadītāja Daiga Ģeidāne teic, ka viņai nav īpaši jānopūlas, lai dalībniekus motivētu apmeklēt mēģinājumus un piedalīties skatēs un koncertos. Motivāciju cits citam dod paši jaunieši. Bet kā kolektīvam radies tik interesants nosaukums - “Landi”? “Tas šķiet diezgan svešs vārds, nav kā ierastais, latviskais, teiksim, Solītis vai Saktiņa,” saka kolektīva dejotājs Kaspars Sēlis. “Mēs vēlējāmies kaut ko elegantu, izdomājām vārdu “Landi”. Izveidojām arī bukletiņu, kurā ir paskaidrojums, ko šis vārds nozīmē. Mēs sevi definējam – latviski, aktīvi, nacionāli domājoši jaunieši.” Kā ikvienam kolektīvam, arī “Landi” netrūkst dažādu kuriozu, kas atgadījušies pirms koncertiem un skatēm. Par vienu šādu gadījumu stāsta dejotājs Rauls Babāns: “Visspilgtāk atmiņā palicis, kā es aizmirsu pastalas uz deju skati. Man nācās samainīties ar kādu ar pastalām. Man bija jādejo, bet nebija pastalu. Pēdējā brīdī es vēl vilku kājās pastalas.” Lai kas arī nebūtu piemirsies, “Landi” vienmēr ir gatavi dejot. Un gatavi arī godam prezentēt savu kolektīvu Dziesmu un Deju svētkos Rīgā. Lai gan kolektīvam šie būs pirmie Dziesmu un Deju svētki, dejotājiem personīgi jau ir zināmas izjūtas, kas pārņem, esot daļiņai no lielā notikuma. Tā ir sajūsma, patriotisms un kopības izjūta. Tas ir stāsts par savu zemi, valodu un kultūru, stāsts par Latviju. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=25780