Jēkabpilī noslēgumam tuvojas apkures sezona
Pievienots: 12.04.2018 13:13

rsz_siltums2.jpg
Līdz ar siltāka laika iestāšanos noslēgumam tuvojas apkures sezona. Lai gan vairumam jēkabpiliešu mājokļos un darbavietās joprojām tiek nodrošināts siltums, ir daži SIA “Jēkabpils siltums” klienti, kuri šonedēļ jau lūguši apkuri atslēgt. Apkure atslēgta pašvaldības ēkai Brīvības ielā 45, kā arī daudzdzīvokļu mājai Ķieģeļu ielā 1. Šī apkures sezona ilgst jau nepilnus septiņus mēnešus. Pirmos objektus apkurei Jēkabpilī sāka pieslēgt 2017.gada 18.septembrī. SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko stāsta: “Šīs apkures sezonas īpatnība bija ļoti straujais bio kurināmā cenu kāpums sezonas vidū, ar ko mēs nerēķinājāmies. Atceraties, kāds bija rudens, kāda bija pagājusī vasara! Mežā nevarēja iebraukt, mežizstrādē krīze, tādēļ arī krīze bio kurināmā tirgū.” Aleksandrs Karpenko uzsver, ka tarifu šie sarežģījumi neietekmēs. Tieši otrādi – nākamajā apkures sezonā plānots tarifu samazināt. Šajā apkures sezonā SIA “Jēkabpils siltums” spēkā esošais tarifs ir 56,2 eiro par megavatstundu (neieskaitot PVN), savukārt jaunais siltumenerģijas tarifs, kam paredzēts stāties spēkā nākamajā apkures sezonā, paredzēts par 3,88 procentiem mazāks nekā tagadējais tarifs. Jau vairākus gadus SIA “Jēkabpils siltums” klienti uzņēmumam ir parādā aptuveni divus miljonus eiro. Siltumenerģijas patērētāju parādu kopējā summa nemazinās. “Šobrīd pakalpojumu saņēmēju parāds pret mūsu uzņēmumu ir 2 miljoni 660 tūkstoši eiro, bet jāatceras, ka šajā skaitlī ir iekšā arī kārtējais mēneša rēķins, kas ir 630 tūkstoši eiro. Ja pieņemam, ka aprīlī marta rēķins tiks simtprocentīgi apmaksāts, tad atkal nonākam pie tiem pašiem 2 miljoniem eiro,” skaidro Karpenko. Kopējā parāda summa nepalielinās, jo tekošie rēķini gada laikā tiek apmaksāti simtprocentīgi. Lielā parāda pamatā ir vecie parādi, kas bieži vien netiek apmaksāti gadiem ilgi. Šajā vasarā uzņēmums veiks tikai plānotos remontdarbus – trašu hidrauliskās pārbaudes un remontus katlu mājās, tāpat ir jānovērš dažas avārijas siltumtrasēs. Trašu rekonstrukcijas šogad nav plānotas. “Mēs esam iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai vērienīgam siltumtrašu rekonstrukcijas projektam, kas paredz rekonstruēt gaisvadu trasi no Tvaika ielas katlu mājas. To mēs vēlamies ieguldīt zemē, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus, bet izskatās, ka šogad šis projekts nenotiks, jo vēl aizvien notiek pieteikumu izvērtēšana,” stāsta Aleksandrs Karpenko. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji šajā apkures sezonā interesējās par to, kādēļ netiek pienācīgi regulēta siltuma temperatūra. Daudziem ziemā jātur vaļā logi, jo telpās ir pārāk karsti, savukārt citiem salst. SIA “JK Namu pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis skaidro: “Lai visu noregulētu, mums vajag 160 darbiniekus, kuri katru dienu sēdētu katrā mājā un sekotu līdzi, vai grafiks tiek vai netiek ievērots. Fiziski to izdarīt nevaram. Sistēma, kas ļauj regulēt temperatūru, ir iestatāma atsevišķās amplitūdās, bet tālāk ir paradoksi. Ja man ir komfortabla 18 grādu temperatūra, tad kādam no jums varbūt 22 grādu, kādam varbūt 25 grādu temperatūra. Ja mēs iestatīsim pēc sava prāta, piemēram, 20 grādu temperatūru, tad kāds cilvēks sals.” Ainars Vasilis uzsver, ka vienīgais risinājums šai problēmai būtu alokatoru uzstādīšana katrā dzīvoklī, bet šīs siltuma regulēšanas ierīces, ar kuru palīdzību var pastiprināt vai samazināt apkuri telpās, var uzstādīt tikai uz jauniem radiatoriem, tātad daudziem dzīvokļu īpašniekiem nāktos par saviem līdzekļiem mainīt radiatorus. Vasilis skaidro, ka bez santehniskajiem darbiem alokatoru sistēmas uzstādīšana vienai daudzdzīvokļu mājai, kurā ir 45 dzīvokļi, varētu izmaksāt aptuveni sešus līdz septiņus tūkstošus eiro. Šīs izmaksas projekta ieviešanas gadījumā tiktu segtas no mājas uzkrājuma līdzekļiem. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=25496