Jēkabpilieši iepazīst indiešu klasisko deju
Pievienots: 10.04.2018 16:55

rsz_indiesudejas2.jpg
Mēs šādā veidā attīrām savus karmas traukus – tā indiešu klasiskās deju studijas “Bharata” dejotāji saka par savu piedāvājumu sniegt bezmaksas koncertu Jēkabpilī. Dienas centrā “Kopā būt” apmeklētāji varēja iepazīt tuvāk indiešu kultūru, vērojot astoņus klasiskās dejas priekšnesumus. Deju studijas “Bharata” vadītāja Larisa Podskočaja skaidro, ka indiešu klasiskās dejas var dalīt divās lielās grupās. Ir ornamentālās dejas, kuras pilda galvenokārt telpas attīrīšanas funkciju, un liriskās dejas, kuras ataino kādu stāstu. Liriskās dejas atgādina teātra mākslu, jo tajās tiek izmantoti žesti un mīmika. Daudzās dejās atainotas ilgas pēc mīlestības. “Es visu laiku jūtos iemīlējusies, jo dejoju daudzas dejas par mīlestību,” saka Larisa. Indiešu klasiskajā dejā nozīme ir ne tikai kustībām un žestiem, bet arī dejotāju vizuālajam tēlam. Visizplatītākais ir punkts uz pieres – to sauc bindi. “Bindi dejotāju pierē apzīmē Adžna čakru – tā saucamo intuitīvo intelektu,” skaidro Larisa Podskočaja. “Dejot tikai ar prātu nav iespējams, ir jāatver visa emocionālā pasaule un jūtas, ir jābūt atvērtam. Mums ir ļoti skaista garā bize ar deviņām brošām un trīs bumbiņām. Bumbiņas simbolizē trīs pasaules – dievišķo, elles un mūsu zemes pasauli. Deviņas brošas simbolizē Saules sistēmas planētas, kuru skaits agrāk bija deviņi.” Indiešu klasiskajā dejā dejotāju kājas kļūst par savdabīgu mūzikas instrumentu, jo uz kājām tiek vilkti speciāli zvārgulīši. “Zvārgulīšus sauc gunguru, kas tulkojumā no sanskrita nozīmē – ritma skolotājs,” stāsta Larisa. “Pirms dejotājs tās drīkst vilkt kājās, ir jāpamācās. Deju skolotājs lemj, kad notiks gunguru iesvētīšana.” Indijas klasiskā deja ir sena mākslas forma, kas cieši saistīta ar mūziku, literatūru, tēlniecību un glezniecību. Ik gadu deju studijā “Bharata” indiešu klasisko deju apgūst aptuveni 45 cilvēki, tādējādi pilnveidojot sevi gan fiziski, gan garīgi, kā arī izzinot indiešu garīgo kultūru. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=25488