Atašienē ar dziesmām un rotaļām aizvadīta Meteņdiena
Pievienots: 12.02.2018 17:19

rsz_zirgs.jpg
Meteņi ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas iezīmē viduspunktu starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Ik gadu Meteņdienu ar jautrām izdarībām, dziesmām un rotaļām atzīmē Atašienē. Folkloras kopa “Vīraksne” šo tradīciju aizsāka pirms vairāk nekā 30 gadiem, un joprojām ik gadu septiņas nedēļas pirms Lieldienām Atašienē pulcējas dažādās maskās tērpušies meteņbērni. Maskas ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa, jo arī Meteņos ļaudis gājuši ķekatās. Aija Smirnova un Egils Paeglis no folkloras kopas “Lākači” stāsta: “Meteņi ir pēdējais laiks, kad gāja maskās. Un maskas lika pēc iespējas briesmīgākas, lai izskatās mežonīgāk un atbaidošāk. Metenis bija tas, kurš ciemošanās un maskošanās laikā dzina tālāk ļaunos garus un bija kā vadonis, lai visus pārējos pulcinātu no mājas uz māju.” Meteņos nekad nevari būt drošs, kas slēpjas zem maskas. Visrūpīgāk nomaskējušies spēj turēt noslēpumā pat savu dzimumu – līdz brīdim, kad viņus nodod balss. “Kā varat nojaust, zem maskas ir sieviete, bet es šoreiz gribu būt vīrieša tēlā,” stāsta Benita Spalviņa no Atašienes. “Mana ideja bija pārvērsties par kaut ko nebijušu un svešu.” Meteņdienas pasākumā nekad netrūkst jautrības, bet sevišķi nebēdnīgs noskaņojums ir tad, kad ārā sniegs. Tad var gan pikoties, gan kādu kupenā iegrūst, gan īstenot vēl kādu Meteņu tradīciju – bērnus likt maisā un sviest sniegā. Ir atšķirīgi nostāsti par to, kādēļ tā jādara. Aija Smirnova un Egils Paeglis skaidro: “Ļauno biedē, labo piesaista. Lai bērni mācētu labi rakstīt, lai skolā labas sekmes, lai laba atmiņa. Tas piesaista arī auglību.” Meteņdienu Atašienē sevišķi nepacietīgi gaida bērni un jaunieši. Atašienes iedzīvotājs Lauris saka: “Šeit var atpūsties agrāko laiku stilā. Var atpūsties no telefoniem un izklaidēties ar draugiem.” Meteņi iezīmē Saules pusceļu starp ziemas un pavasara saulgriežiem, bet šo svētku svinēšanā saglabājušās arī senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Vēl viena šo svētku paraža ir vizināšanās zirga pajūgā – tad vasarā augs gari lini. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=25214