Jēkabpilī viesojas aizsardzības ministrs un kultūras ministre
Pievienots: 04.12.2017 17:20

rsz_kulturasministre.jpg
Zemessargu un jaunsargu kustība Latvijā kļūst arvien aktīvāka, un tas saistās ar pašlaik par vienu no prioritārajām nozarēm atzīto aizsardzības jomu. Lai pārrunātu jaunākās aktualitātes, Jēkabpilī un Krustpils novadā viesojās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš stāstīja par nākotnes plāniem aizsardzības nozarē, tostarp arī par Zemessardzes 56.kājnieku bataljonu, kas aktīvi darbojas Jēkabpilī. “Mums ir plāni, ka mēs bataljonu pārvietosim uz jaunu dislokācijas vietu, kas ir tieši Krustpils novada teritorijā,” stāsta Bergmanis. “Šeit atrodas arī Krustpils dzelzceļa stacija, kura mums būt nepieciešama, bet par to mēs runāsim ar Satiksmes ministriju.” Jau tagad Jēkabpils apkārtnē bieži manāma militārā tehnika un ekipējums, bet ministrs uzsver, ka tuvākajā nākotnē zemessargu un karavīru klātesamība Jēkabpilī un Krustpils novadā kļūs arvien vairāk redzama, tādēļ ministrija centīsies maksimāli informēt pašvaldības, lai tās savukārt varētu sniegt informāciju iedzīvotājiem. Bergmanis uzsver, ka aizsardzības nozari Latvijā stiprinās arī Eiropas Aizsardzības fonds: “Šobrīd notiek sarunas, mēs esam parakstījuši politisku sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par patstāvīgo strukturēto sadarbību. Ir nodibināts Eiropas Aizsardzības fonds, kurā jau šajā gadā ir iespējami līdzekļi. Līdz šim gadam nekādi Eiropas Savienības līdzekļi aizsardzības jomā netika tērēti. No nākamā plānošanas perioda – no 2020.gada tur jau būs pieejami ļoti lieli līdzekļi. Bieži tiek uzdots jautājums, vai tas nav kaut kādā veidā dublējams ar NATO, bet to noliedz gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni. Jo būs stiprāka Eiropas aizsardzības sistēma, jo būs stiprāka arī NATO, jo 22 valstis no Eiropas Savienības ir arī NATO valstis.” Interese par militāro jomu palielinās arī jauniešu vidū – par to liecina jaunsargu kustība, kas ar katru gadu kļūst arvien aktīvāka. Raimonds Bergmanis uzsver, ka Jaunsardze ir obligāti jāsaglabā un jāstiprina finansiāli, jo šajā kustībā apgūtās iemaņas jauniešiem noderēs arī tad, ja viņi savu nākotni neizvēlēsies saistīt ar armiju. Paralēli tam ministrijai ir ierosinājums ieviest skolās valsts aizsardzības mācību. “Jaunsardzes un informācijas centra vadība ir pielikusi ļoti lielas pūles, lai šīs izmaiņas mēs redzētu jau vizuāli. To varēja redzēt Neatkarības dienas parādē, kad jaunsargi soļoja savās jaunajās formās. Manis pieminētā valsts aizsardzības mācības ieviešana skolā – tas ir cieši savīts process ar jaunsargiem,” stāsta Raimonds Bergmanis. Ministrs uzslavēja Normundu Pastaru – jaunsargu instruktoru Jēkabpilī: “Man ir liels gandarījums, ka arī šeit, Jēkabpilī, strādā viens no labākajiem jaunsardzes instruktoriem valstī. 30.novembrī mēs svinējām Jaunsardzes kustības 25.gadadienu. Šajā pasākumā viņš tika apbalvots un izcelts kā viens no labākajiem jaunsargu kustībā.” Vienā dienā ar aizsardzības ministru Jēkabpili apmeklēja arī Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa Jēkabpils pilsētas pašvaldībā tikās ar domes pārstāvjiem un kultūras darbiniekiem, lai informētu par savas jomas aktualitātēm. Viena no tām – ir panākts, ka turpmāk reģionu pasākumiem būs pieejams vairāk līdzekļu. “Nākamā gada budžetā Valsts Kultūrkapitāla fondā nāks klāt papildu finansējums tieši reģionu programmām. Mēs iestājamies par to, ka reģioniem ir nepieciešams lielāks atbalsts, jo katru gadu redzam, ka reģionālajās programmās ir ļoti labi projekti,” stāsta Dace Melbārde. Tāpat ministre akcentēja Nemateriālā kultūras mantojuma likuma nozīmi un aicināja arī Jēkabpils pilsētas pašvaldību domāt par tām iniciatīvām, ko varētu iekļaut nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā: “Mums beidzot izdevās pieņemt šo likumu. Tas bija ļoti grūti, jo likuma gatavošanas procesā bija jārunā ne tikai par to, kas ir mantojums un nemateriālās tā izpausmes, bet arī jāskaidro deputātiem, kas ir kopiena un kas ir tās pamatvērtības, kas kopienas tur kopā. Mums nācās skaidrot, ka nemateriālajam kultūras mantojumam – dažādām tradīcijām, folklorai, amata prasmēm – ir milzīga loma katras kopienas identitātes veidošanā un sevis apzināšanās sajūtā. Kopiena, ja skatāmies ģeogrāfiskā kontekstā, visvairāk sevi apzinās tieši caur nemateriālās kultūras izpausmēm.” Tāpat kultūras ministre informēja par Latvijas simtgades svētkiem. Latvijas valsts simtgades programma ir sadalīta piecos posmos, katram raksturojot vēsturisko kontekstu: griba, dzimšana, varonība, brīvība, augšana. Ministrijas iecere ir panākt, lai nozīmīgās valsts jubilejas pasākumu organizēšanā iesaistās paši iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem, jo mēs katrs veidojam Latviju, tādēļ arī valsts simtgades devīze ir “Es esmu Latvija”. To, ka svētku radīšanā iesaistās daudzas organizācijas, kolektīvi, ģimenes un iniciatīvu grupas, apliecina svētku kalendārā esošie ieraksti, un svarīgi, ka joprojām ikviens interesents, kurš ir gatavs īstenot savu projektu par godu Latvijai, var papildināt svētku kalendāru ar savu pasākumu, ieejot mājas lapā: www.lv100.lv. Pēc tikšanās domē kultūras ministre apmeklēja Jēkabpils Tautas namu un Jēkabpils pilsētas bibliotēku, Krustpils Kultūras namu, kā arī Krustpils pili. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=24910