Krustpils pilī ar stāstu par 16.gadsimta medicīnu viesojas “viduslaiku ārsts”
Pievienots: 17.02.2017 16:44

rsz_viduslaikuarsts.jpg
Zālīšu uzlējumi, metāla katetrs, kaulu zāģis – tie ir tikai daži līdzekļi, ko pirms 500 gadiem izmantoja, ārstējot cilvēkus. Redzēt šos priekšmetus un uzzināt par tiem vairāk šonedēļ varēja Krustpils pilī, kur ikmēneša pasākumā “Ceturtdiena pilī” šoreiz viesojās “viduslaiku ārsts”. Gan viņa drēbes, kas darinātas pēc autentiskām to laiku ārstu tērpu piegrieztnēm, gan pārliecinošais tēlojums radīja sajūtu, ka Cēsu viduslaiku pils vēsturnieks un gids Oskars Okonovs patiesi ir no 16.gadsimta uz mūsdienām atceļojis viduslaiku mediķis. Savu lekciju viņš sāka ar tekstu: “Mani sauc brālis Emanuels, esmu nācis no visnotaļ moderniem laikiem, no valsts, kuras nosaukums ir Livonija. Esmu Livonijas ordeņa galvenais ārsts.” Vēsturnieks stāstīja, ka, par spīti šausminošajiem stāstiem par viduslaiku ārstēšanas metodēm, 16.gadsimtā bija izstrādāta noteikta medicīnas sistēma, kas ļāva saņemt palīdzību teju visiem sabiedrības slāņiem. Ja bagātākos ārstēja doktori – cilvēki, kas guvuši augstu izglītību, tad vienkāršo ļaužu vidū teju ikvienā ģimenē bija kāds zālīšu pārzinis jeb tā saucamais pūšļotājs, kas nereti spēja paveikt to, ko nespēja augsti mācītie ārsti. Turklāt tos laikus raksturo iedzīvotāju vēlme izpētīt, kas notiek ar cilvēka ķermeni un kā novērst vienu vai otru kaiti. Lai gan Baznīca bija noteikusi aizliegumu pētīt mirušu cilvēku ķermeņus, bija tādi, kas to darīja, un, pateicoties šo iedzīvotāju fanātismam, tolaik tika atklāts daudz jauna par cilvēka organismu un slimībām. Daudzas lietas, ko dara šajos laikos, bija zināmas jau 16.gadsimtā, tikai atšķīrās metodes un instrumenti, ar kuriem rīkojās ārsti. Tas attiecas gan uz asins paraugu ņemšanu, gan uz tik nopietnu manipulāciju kā operācija. Jau tolaik tika veikta ķirurģiska iejaukšanās cilvēka ķermenī, un visplašāk izplatītais anestēzijas veids bija tēmēts sitiens ar koka priekšmetu pa pieri. Stāsta Oskars Okonovs: “Tālāk pie darba ķērās ķirurgs. Ar šādu vai līdzīgu priekšmetu, veicot apļveida kustību, tika atdalīti mīkstie audi, lai, zāģējot kaulu, nešķīstu miesas daļas uz visām pusēm. Tad ņēma kaulu zāģi, ar ko atdalīja ķermeņa daļu.” Oskars Okonovs uzsver, ka lēmums par kādas ķermeņa daļas amputēšanu tika pieņemts tikai tādēļ, lai glābtu cilvēka dzīvību. Tas ir apliecinājums tam, ka tolaik ārsti centās rūpēties par cilvēku veselību, cik labi vien prata. Tāpat Oskars stāsta, ka no viduslaikiem nāk arī daudz labu lietu, ko izmanto vēl šodien. Piemēram, bebru dziedzeru uzlējums, kas veicina organismā atjaunošanās funkciju, palīdz pret kuņģa čūlu un daudzām citām kaitēm. „Es domāju, ka mēs sākam atcerēties senākus laikus, jo esam sapratuši, ka apkārt esošā daba – dzīvnieku valsts un augu valsts ir tā, kurā mēs joprojām varam smelties gana daudz sev vajadzīgu materiālu, tostarp arī organiskas vielas, no kurām mēs sintezējam zāles,” saka Oskars. Iedzīvotāji, neņemot vērā Baznīcas aizliegumu, aktīvi izzināja paši savus un arī līdzcilvēku ķermeņus. Šie eksperimenti, protams, noveda pie ļoti daudzu cilvēku pāragras nāves, bet tajā pašā laikā tie deva būtisku labumu – jaunu informāciju par cilvēka organismā notiekošajiem procesiem, slimībām un to ārstēšanu, tādējādi veicinot medicīnas attīstību. Jēkabpiliete Ženija pēc pasākuma pauž savu viedokli: “Man patika tie eksperimenti ar mums – ar dalībniekiem, jo tas atdzīvināja to, ko mēs te dzirdējām, bet gribējās dzirdēt arī mazliet par to, kā tieši šajā pilī – Krustpils pilī nodarbojās ar ārstniecību. Bet citādi – izziņas līmenī viss bija labi.” Interesantus pasākumus par godu Krustpils pils 780.jubilejas gadam Jēkabpils Vēstures muzejs piedāvās ik mēnesi visa gada garumā. Jau martā interesenti tiks aicināti uz pili iepazīt viduslaiku tērpus. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=23496