Jēkabpils radošie jaunieši pārsteidz iedzīvotājus ar mākslas performanci
Pievienots: 07.08.2015 15:45

rsz_makslas_performance2.jpg
Citkārt klusais Kena parks šoreiz pārsteidza ne vienu vien jēkabpilieti, kurš cauri parkam devās savās ikdienas gaitās. Divu stundu garumā parka vecajā estrādē norisinājās pasākums, ko organizēja grupiņa Jēkabpils radošo jauniešu. Viņi paši to nosaukuši par mākslas performanci „Izstādi”. Darbi pārsteidza gan ar dažādību, gan oriģinalitāti. Uz estrādes vecās skatuves varēja vērot dzīvo gleznu, citā vietā – apskatīt ikdienā ierastākas gleznas, kā arī vērot gleznošanas procesu. Citi jaunieši izveidojuši savdabīgus darbus, apspēlējot kādu noteiktu tēmu. Fotomāksliniece Mētra Štelmahere stāsta: „Mēs jau kopš pavasara mēģinām savākt kopā Jēkabpils radošos jauniešus, jo vide mazpilsētā ir tāda, ka tie cilvēki, kas atšķiras, neatrod sev vietu. Es arī atceros no pamatskolas laikiem, ka ļoti trūkst tādas vietas, kur tu vari justies kā starp savējiem, kā starp saviem normālajiem cilvēkiem, jo visi pārējie, kas it kā ir normāli, īstenībā atšķiras, tādēļ tu neiederies.” Jēkabpiliete Mētra Štelmahere aizraujas ne vien ar fotomākslu, bet arī ar glezniecību, tādēļ arī viņas radītajā darbā, kas bija aplūkojams pasākumā, varēja saskatīt gan gleznu, gan fotogrāfiju: „Stikls... Kad aiz tā nostājas, viss izskatās savādāk. Arī ainava izskatās citādāk, kad tu skaties caur stiklu. Es velku paralēles ar to, kā mēs vispār redzam lietas un cilvēkus, jo mums katram veidojas kaut kāds deformētais stikliņš. Apzināties to, ka tavs skatiens uz lietām ir deformēts, ir veselīgi, jo tādā veidā tu vari mēģināt saprast citus cilvēkus.” Daudzus ieinteresēja kompozīcija par tēmu „svars”. Darba autors Rolands Hartmanis stāsta: „Latviešu valodā īstenībā ir daudzi vārdi, kuru sakne ir vienāda, bet nozīme ļoti bieži ir dažāda. Tagad cilvēkam ir viena liela, mūsdienīga problēma – svars. Tādēļ es vēlējos parādīt, cik šī problēma – svars – mēdz būt dažāda. Mums ir ķermeņa svars, mums ir gara svars, mums ir kaut kas svarīgs dzīvē, un svaru mēs ļoti bieži arī pārspīlējam. Ikdienā es pārstāvu glezniecības jomu, bet šeit es vēlējos izmēģināt kaut ko jaunu – spēli ar valodu.” Radoši cilvēki spēj veidot mākslu pat no šķietami ikdienišķām lietām. Arī no apaviem. Ieva Radiņa, kura aizraujas ar glezniecību, performancē bija izlikusi līkumotu ceļu no dažādiem apaviem. „Katram cilvēkam ir savs dzīves ceļš, un īstenībā arī kurpēm ir savs ceļš, kas iet roku rokā ar cilvēku. Mēs pat īstenībā nejūtam, cik kurpes ir svarīgas. Mūsu ceļš savijas ar mūsu kurpēm. Cilvēka ceļš nekad nebeidzas, un arī kurpju ceļš nekad nebeidzas. Varbūt arī dzīve īstenībā ir māksla, un, ja dzīve ir māksla un ceļš ir māksla, tad varbūt arī kurpes ir māksla. Tāpēc arī kurpes var ierāmēt,” skaidro Ieva. Apmeklētāji jauniešu iniciatīvu vērtē pozitīvi. Ieva Druveniece saka: „Pasākums ir ļoti interesants un Jēkabpilij neierasts. Man ļoti patīk, ka daudzi mākslas darbi liek aizdomāties.” Liene Ozoliņa saka: „Man šī performance šķiet kā apliecinājums tam, ka Jēkabpils var, un atjauno ticību šai pilsētai. Tā ir kārtējā mazā lietiņa, kas pilsētu padara labāku.” Paši jaunie mākslinieki atzīst, ka ir svarīgi ne vien radoši darboties vienatnē vai nelielā domubiedru grupā, bet arī parādīt savus darbus plašākai sabiedrībai. Tas ļauj skatītājiem labāk izprast radošos jauniešus un viņu skatījumu uz dzīvi, kā arī atklāt kaut ko jaunu pašiem par sevi. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=20873