Daudzi jēkabpilieši joprojām izmanto akas ūdeni un izsmeļamās bedres
Pievienots: 11.06.2015 17:21

rsz_aka1.jpg
Kopš 2008.gada Jēkabpilī ir veikti vērienīgi darbi – izbūvēti un rekonstruēti teju 19 kilometri maģistrālo ūdensvadu tīklu un vairāk nekā 32 kilometri kanalizācijas tīklu, ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecībā ieguldot nepilnus 19 miljonus eiro. Tagad pakalpojumi pieejami gandrīz visā pilsētas teritorijā – 98 procentiem iedzīvotāju, tomēr daudzi jēkabpilieši joprojām izmanto akas ūdeni un izsmeļamās bedres. SIA „Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētājs Elmārs Užulis stāsta: „Ūdensvadam bija jāpieslēdzas 566 abonentiem, bet ir pieslēgušies 237, kanalizācijai bija jābūt 1167 abonentiem, bet pieslēgušies ir tikai 420. Vēl jau ir laiks, mums šie skaitļi jāsasniedz līdz 2025.gadam.” Ja līdz 2025.gadam pilsētā nebūs reģistrēts noteiktais skaits pieslēgumu, Jēkabpilij var nākties atdod atpakaļ no Eiropas Savienības saņemto naudu. Elmārs Užulis skaidro: „Es gribu piebilst, ka sankcijas nebūs vērstas pret SIA „Jēkabpils ūdens”, bet pret Jēkabpils pilsētas domi. Mēs esam komercuzņēmums, šīs saistības uzņēmās Jēkabpils pilsētas dome, parakstot trīspusējo līgumu. Tas nozīmē, ka sankcijas būs vērstas pret Jēkabpils pilsētas budžetu.” Pašlaik izsmeļamās bedres tiek izmantotas 62 procentos pilsētā esošo māju. SIA „Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētājs Elmārs Užulis uzsver, ka vairumā gadījumu bedres vairs nav hermētiskas, tādēļ pastāv nopietni draudi pazemes ūdens un apkārtējās vides tīrībai: „Tie, kas nav pieslēgušies centralizētajam ūdensvadam, ūdeni ņem no savām grodu akām. Šķiet, ka tas ūdens ir tīrs, bet faktiski tas ir piesārņots ar baktērijām un ķimikālijām, jo visi veļas pulveri, visi ķīmiskie pulveri nonāk bedrē. Tas viss ar laiku nonāk vai nu kaimiņu akās, vai pašu akā.” Iedzīvotāji, kuri nav izmantojuši iespēju pieslēgt savu mājokli centralizētajam ūdensvadam, pauž viedokli, ka viņu akās ir pietiekami labs ūdens. Ilūkstes ielas iedzīvotāja Janīna Fedorova stāsta, ka viņas māja ir pieslēgta kanalizācijai, bet ūdensvadam viņa neplāno ierīkot pieslēgumu: „Man ir savs, kam man vajag pilsētas ūdeni? Man ir savs ūdens. Ūdens kvalitāte nevar būt slikta, ir ļoti laba.” Savukārt tie, kuri izmanto ūdeni no pilsētas ūdensvada un centralizēto kanalizāciju, ir ļoti apmierināti. Siliņu ielas iedzīvotāja Mirdza Levinska stāsta: „Esmu ļoti apmierināta. Ziniet, kā ir, kad ir sausā kanalizācija, kad pašam jāmaksā par izvešanu ārā? Tagad ir ļoti labi, esmu ļoti apmierināta.” Uz jautājumu, vai bija daudz jāmaksā par to, lai varētu pieslēgt māju centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai, Mirdza atbild: „Nē, nebija nekas liels jāmaksā, es vairs neatceros precīzi, bet nē.” Raimonds Kancāns, kurš arī dzīvo Siliņu ielā, stāsta: „Visu laiku bija doma par kanalizāciju, tādēļ tad, kad mums šeit tika izbūvēts kanalizācijas tīkls, uzreiz pieslēdzāmies. Esam apmierināti. Nav jādomā, kur likt notekūdeņus, nav jāsūknē kanalizācija, ir mazāk problēmu.” Raimonds stāsta, ka mājokļa pieslēgšana centralizētajai kanalizācijai un ūdensvadam prasīja arī līdzekļus, bet tas bija tā vērts: „Tas to visu atsver, jo mēs tomēr esam pilsētā. Māja pie mājas, kaimiņš kaimiņam pie sētas lej notekūdeņus... Ir, kā ir. Bet ar centralizēto kanalizāciju ir vienkārši.” Raimondu Kancānu apmierina arī pilsētas ūdens: „Kādreiz mūsu akā taisīja analīzes, teica, ka ūdens nav īpaši labs. Savukārt pilsētas ūdeni lieto visi, un viss ir kārtībā. Ir ērti. Pilsēta ir pilsēta, jābūt visām ērtībām.” SIA „Jēkabpils ūdens” pārstāvji uzsver, ka mājsaimniecības var izmantot gan bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, gan nosēdakas, bet tām jāatbilst normatīviem. Par neattīrītu notekūdeņu novadīšanu gruntī un vides piesārņošanu namsaimnieku var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 700 eiro (juridiskām personām sods ir no 350 līdz 2900 eiro). Daudzus iedzīvotājus no mājokļu pieslēgšanas centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai attur līdzekļu trūkums, jo par darbu, kas jāveic īpašuma teritorijā, jāmaksā pašam. Tomēr Elmārs Užulis uzsver, ka uzņēmums cenšas palīdzēt katram klientam, uzņemoties daļēji finansēt darbus vai arī dodot iespēju maksāt pa daļām. Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps uzsver, ka jēkabpiliešiem jāizmanto iespēja, jo tas ir ne tikai ērtāks, bet arī videi draudzīgāks saimniekošanas veids, turklāt nav jāuztraucas par iespējamajiem sodiem, ko var nākties maksāt, ja notiek neattīrītu notekūdeņu noplūde. Sandra Paegļkalne

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=20599