Lai aizsargātu Latvijā reti sastopamas sikspārņa sugas Eiropas platauša dzīvotnes, astoņi tūkstoši hektāru Aizkraukles novadā noteikti kā aizsargājama dabas teritorija, kurā tiks ierobežota mežu izciršana un saimnieciskā darbība. Nākotnē šī vieta potenciāli varētu tikt iekļauta Eiropas Savienības valstu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Latvijā ir sastopamas 16 sikspārņu sugas, un tās visas ir aizsargājamas, bet Eiropas platausis ir viena no tām sugām, kas ir prioritāri aizsargājama, jo ir ļoti reta. Lai to aizsargātu, Latvijas valsts meži noteikuši aizsargājamu dabas teritoriju starp Odzienu, Klintaini un Koknesi.
Latvijā reti sastopamie sikspārņi Eiropas platauši vasaras periodā visvairāk iecienījuši priedes, dienas laikā slēpjoties zem mizām, kas atlupušas un veido nelielas slēptuves. Latvijas valsts mežu vides eksperte Ilze Kukāre šoreiz neatrod pašus sikspārņus, bet norāda uz daudziem kokiem, kas varētu būt piemēroti Eiropas plataušu atpūtai dienas laikā: Tādi priežu meži ar nokaltušām priedēm viņiem ir ārkārtīgi svarīgi, turklāt viņi te pavadīs tikai pāris naktis, pēc tam dosies tālāk, meklēs kādu citu vietu, tāpēc ir svarīgi, lai mežaudzē būtu pēc iespējas vairāk šādu vietu un lai veidotos jaunas.
Sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis stāsta, kādēļ izvēlēta konkrētā teritorija: Tā ir tieši plataušu ziņā visizpētītākā teritorija Latvijā, kur mēs veicām speciālus pētījumus, kad mēs taisījām šai sugai aizsardzības plānu. Tāpēc pēc tam varēja šo teritoriju izvirzīt kā aizsargājamu. Bija zināms, ka tiešām šie platauši ir, viņi tur praktiski visos mežos apgrozās, plus apkārt ir vairākas pastāvīgās ziemošanas vietas.
Pagaidām tā ir potenciālā aizsargājamā dabas teritorija, jo statusa piešķiršanai vēl nepieciešami valdības noteikumi. Uzņēmumā Latvijas valsts meži uzsver, ka tas pārsvarā skar meža īpašniekus un apsaimniekotājus, jo ierobežos koku ciršanu. Teritorija būs sadalīta zonējumos, katrā no tiem būs savs meža apsaimniekošanas modelis.
Tagad mēs atrodamies dabas lieguma zonā, tas nozīmē, ka šajā mežā saimnieciskā darbība attiecībā uz meža novākšanu cirtē nekad netiks veikta, skaidro Latvijas valsts mežu Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis. Tas ierobežo mežsaimniekus, jo ir specifiskas norādes šajos zonējumos, bet cilvēkus tas noteikti neietekmēs, viņi brīvi var apmeklēt mežu, var lasīt ogas, lasīt sēnes. Tas neattiecas uz viņu darbībām.
Galvenais mērķis ir panākt, lai Eiropas plataušiem nezustu slēptuves, kur mitināties, un vietas, kur baroties.
Dievs ir radījis zemi un nodevis to kalpošanā cilvēka vajadzībām. Dievs nekad nav teicis, ka cilvēkam būtu jākalpo dabai , bet ir teicis, ka cilvēks ir tas, kuram daba kalpo.
Visas šīs zaļās ideoloģijas pēc būtības ir elku pielūgšana un kaitē cilvēka interesēm.
Sikspārņi ir Dieva radība, bet cilvēks ir augstākā radība, kam padota visa dzīvā daba.
Protams, ka ir labi apsaimniekot pasauli ar prātu, bet aizliegt saimniecisko darbību 8000 hektāros meža - tas ir jau galīgs neprāts! Un šim neprātam nav paredzams gals, jo katrā zemes kvadrātmetrā mājo apmēram 10 000 dzīvu radību un zaļie fanātiķi gribēs "aizsargāt" atkal un atkal kādu jaunu.
Patiesībā "zaļisms" ir kļuvis par klusu terorisma ieroci ar kuru var bremzēt valstu attīstību un uzspiest tām neizdevīgus noteikumus.
Pie tam , "zaļisms" izskatās tik nevainīgs un derīgs un tā lozungi ir tik aizraujoši... uz elku pielūgsmi tendētiem prātiem, kuru ir vairākums.
Ar šo tiek apliecināts, ka privātais īpašums praktiski neeksistē. Jebkurš var ieiet īpašnieka mežā un pasludināt to par liegumu.
Kā jau es 1990. gadā teicu vienam Atmodas aktīvistam : "Tu redzēsi, viss stulbākais , kas ir kapitālismā un viss nejēdzīgākais , kas raksturīgs sociālismam samaisīsies vienā putrā un tā mēs gadu desmitiem mocīsimies!"
Uz šo tekstu visi bija ļoti apvainojušies. Interesanti, ko šie domā tagad... ?
Nav saprotams, vai patiešām mežu īpašniekiem mūsu valstī nav nekādas ietekmes? Vai nav pienācis laiks apvienoties politiskā spēkā un savaldīt "zaļos" trakotājus?
Lai sasniegtu jel kādu kvalifikācijas līmeni , kas dotu tiesības un iespēju paveikt ko nopietnu , cilvēki gadiem , pat gadu desmitiem mācās, studē, pierāda sevi. Nejēga bez izglītības nedrīkstēs pat ne zobu izraut, kurnu vēl ko nopietnāku.
Bet, lai kļūtu par ekoloģisko cīnītāju, nav vajadzīga nekāda izglītība ne saprašana, pietiek tikai ar revolucionāru , Martas Krustiņsones tipa raksturu un skaļu rīkli! Un var panākt to, ko nespēs pretoties simts profesori un politiķi!
Vai nav forši?
Paskatīsimies, ko tagad darīs Vācija, kurā pēc ekofašistu prasības tika slēgtas visas atomelektrostacijas... .
Ekoloģiskie cīnītāji ir tie paši komunisti un nacisti , tikai krāsoti citās krāsās. Viņi ir pulka reižu bīstamāki par nacistiem, jo viņu lozungi pūlim šķiet ļoti humāni, pareizi un pievilcīgi.
Bet patiesi "zaļā" ideoloģija neglābjami ved uz to, ka vienīgā kaitīgā, ierobežojamā suga uz Zemes ir ... cilvēks!
Bez tam, ekoloģiskās kustības tiek vadītas un izmantotas , lai citām valstīm uzspiestu neizdevīgus, attīstību traucējošus noteikumus, kā arī, ja kas, sagrautu tās politiski.
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.0155 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu