Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Īįėą÷ķī 08.08 Nakts
16°C...18°C
Z 0-2 m/s

Ģąėīīįėą÷ķī 08.08 Rits
19°C...21°C
ZA 0-2 m/s

Šodien 08.augustā
vārda dienas svin:

Mudīte, Vladislavs, Vladislava

Rītdien:
Madara, Genoveva

Apsveicam!
Saraksts »

Vai atbalstāt Jēkabpils novada izveidi tādā formā, kā tas iekļauts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā?
Nē, Jēkabpils pilsētai vajadzēja palikt kā atsevišķai pašvaldībai;
52.1%
Jā, apkārtējiem novadiem ir jāpievienojas Jēkabpils pilsētai;
43.7%
Nezinu, nav viedokļa.
4.2%

Nobalsojuši: 190
Saraksts »

Ziņas: 30588
Komentāri: 563082
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
26.06.2020 03:40
 
Šobrīd portālā: 20 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Jēkabpils Taxi
Jaunākās ziņas
 
Tikšanās ar Marinu Kosteņecku Rožupē
Pievienots: 23.07.2020 17:41

» Versija izdrukai

rsz_marina2.jpg
Līvānu novada Rožupē noritējusi tikšanās ar vienu no Tautas frontes dibinātājām, aktīvu cīnītāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, rakstnieci un publicisti Marinu Kosteņecku. Ar rakstnieci par nesen iznākušo atmiņu krājumu “Mans XX gadsimts”, kas sastāv no grāmatas “Mans XX gadsimts” un grāmatas “Vēstules no XX gadsimta”, sarunājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.

Karina dalās atmiņās par Marinas grāmatu tapšanu. Abas ar Marinu savulaik darbojušās biedrībā un iestājušās par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, taču pēc tam abu starpā sekojis klusuma periods. “Mēs nesatikāmies, nesazvanījāmies, arī sabiedrībā par viņu neko nedzirdēja kādus piecus gadus. Un pēkšņi man zvana no Latvijas Institūta, kur es kādreiz strādāju, ka man ir atstāta paciņa. Es paņemu, atveru, un tur ir Marinas Kosteņeckas “Mans XX gadsimts” ar ierakstu man. Es paņemu telefonu un viņai viņai zvanu. Vārds pa vārdam un mēs aizrunājāmies līdz tam, ka viņai šī grāmata ir jāatver arī Nacionālajā bibliotēkā. Tad es uzzināju, ka viņa neiet ārā no mājas jau četrus gadus, jo ir cietusi no braucieniem uz Černobiļu. Mēs apsolījām viņai sagādāt ratiņkrēslu, un viņa pirmo reizi nokļuva Nacionālajā bibliotēkā. Viņa bija ārkārtīgi pacilāta, tā bija brīnišķīga tikšanās. Tad mums radās doma par šīs grāmatas tulkošanu, izdošanu latviski, arī par vēstuļu grāmatu,” stāsta Karina Pētersone.

Marina jau aizvadījusi aptuveni piecdesmit tikšanās visā Latvijā, taču atzīst, ka tikšanās Līvānu novadā viņai ir īpaša: “Es gribu pateikt lielu paldies liktenim ka es šodien atrados tieši bijušajā Preiļu rajonā, jo no Preiļu rajona, kurā bija arī Līvāni un vieta, kur es šobrīd atrodos, mani ievēlēja par PSRS tautas deputāti, kura cīnījās par Latvijas neatkarību Kremlī. (..) Tieši par šo vietu, par Līvāniem, daudz kas rakstīts manā grāmatā “Mans XX gadsimts”.”

Marina tolaik vēlēšanās tikusi izvirzīta šajā rajonā, jo šeit līdz ar attīstīto rūpniecības nozari bijis daudz imigrantu. Bailēs par Marinas labajām izredzēm kļūt par deputāti, dienā, kad Marinai bija jātiekas ar elektorātu, interfrontieši laikrakstos publicēja viņas tēvu apmelojošu informāciju.

“Man no zāles kliedz – atsakies no sava tēva, tad mēs par tevi balsosim. Un es saku – ja es tagad atteikšos no sava tēva, tad rīt atteikšos no jums. (..) Tur bija ļoti traģiska cīņa starp mums kā censoņiem, jo mans pretinieks no interfrontes strādāja “Agropromā”, tātad no viņa bija atkarīgs, vai rajons dabūs vai nedabūs kombikormu. Kolhoza laikos lopiem dabūt kombikormu bija ļoti svarīgi. Viņš kā kandidāts varēja piedāvāt kombikormu, bet es varēju piedāvāt tikai grāmatas. (..) Šodien atgriezos šeit ar tādu sajūtu, ka man jāpasaka paldies tiem cilvēkiem, kas būs šodien zālē, jo laikam kāds būs arī no tiem, kas toreiz balsoja par mani,” emocionālajās atmiņās dalās Marina.

Par spīti pretinieku centieniem, Marina toreiz saņēma 73 procentus balsu. Viņa skaidro, ka tas deva ticību taisnīgumam: “Es neuzskatu, ka tauta ir pūlis, ar kuru var manipulēt. Cilvēki visu paši saprot. (..) Domāju, ka izšķirīgos jautājumos tauta vienmēr izvēlēsies pareizo ceļu.”

Tiekoties ar lasītājiem, Marina dalījās interesantos pieredzes stāstos par Tautas Frontes un Barikāžu laiku, politiskajām cīņām Maskavā un epizodēm no rakstnieces dzīves.“Mums bija vērts cīnīties, lai šodien Latvija būtu tāda, kāda tā ir. Lai ko nestāstītu propagandisti, patiesībā Latvija atplaukst, atplaukst kultūrā – tauta ir dzīva tikmēr, kamēr ir dzīva valoda un kultūra,” uzskata rakstniece.

Grāmata “Mans XX gadsimts” sarakstīta neparastā žanrā – kā divu laika biedru, Marinas un Georga Stražnova, sarunas Skype par vēstures notikumiem. Savukārt “Vēstules no XX gadsimta” satur unikālu laikmeta liecību – Atmodas laikā no lasītājiem un atbalstītājiem saņemtās vēstules. Rakstniece pauž cerību, ka atmiņu krājums sniegs iespēju jaunākajām paaudzēm izprast, cik vērtīga ir Latvijas neatkarība: “Katram rakstniekam laikam ir sapnis, lai viņa grāmatu lasītu nākamā paaudze. (..) Ja jaunieši lasīs papīra izdevumā, es būšu laimīga. Tas ir mans sapnis. Nezinu, vai tas piepildīsies, bet tas ir mans sapnis.”

Tikšanos ar Marinu Kosteņecku organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība sadarbībā ar Līvānu novada Centrālo bibliotēku.


Evelīna Elksnīte










 


Komentāru skaits: 17
Apspriežam tēmu:
*Jefiņš
 Ar gadiem palikusi izskatā citādāka, bet ņipra vēl. Lai turas veselība.
23.07.2020 17:56
*Niks
 Līvānu novada Rožupē 22.jūlijā notika tikšanās ar vienu no Latvijas Tautas frontes (LTF) dibinātājām, aktīvu cīnītāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, rakstnieci un publicisti Marinu Kosteņecku.
Apbrīnojama personība un viena no visīstākām LTF dibinātājām Latvijā, kura LTF ideālus nav nodevisu līdz šodienai! Tāpēc saglabājusi vislielāko cieņu sabiedrībā!
23.07.2020 17:57
*Neķītrais masāžists
 Nevar vecā likties mierā, bļin. :D
23.07.2020 18:05
*Tā ir -> *Jefiņš
 Veselību iedragājis Černobiļas apmeklējums ...
Ķīmijas fakultātes studenti bija devušies uz Černobiļu pētīt ķīmisko un tml. ietekmi ...
Viena no viņiem saslima tā, ka ir jau kapos...
Lai rakstniecei M.Kosteņeckas kundzei stipra veselība! un lai turpina tikties ar tautu novados. Paldies LNB Atbalsta biedrībai, kas organizē šos pasākumus.
23.07.2020 18:07
*!!! -> *Neķītrais masāžists
 Dzēsusi portāla administrācija sakarā ar noteikumu neievērošanu.
23.07.2020 18:11
*Viesis
 Žēl, ka biju darbā un nesanāca aiziet. Vai kāds zina, kurā vietā būs nākamā tikšanās?
23.07.2020 18:14
*jap
 Visu cieņu! Savos 75 gados labi izskatās, joprojām ar gaišu prātu un Atmodas ideāliem :) Lielākā daļa tos jau nodevuši :(((
23.07.2020 18:31
īpaši stulbs
 Diemžēl, Kosteņcka nemaz nepiemin, kā 90.gados aizkulišu sarunās starp kriminālo pasauli un valdību tika sadalītas ietekmes sfēras. Un, starp citu, sākās pārrunas Jēkabpils cietumā, kur tad termiņu atsēdēja vēlāk lielākie Latvijas biznesmeņi. Kā Lavents, piemēram.
Marina vēl dzīvo naivās pagātnes ilūzijās un diemžēl domā, ka visa tauta ir tāda pati.
Apmēram tā, kā veči, kas kādreiz jaunībā kopā nopietni dropējuši un tagad par to jūsmo, bet aizmirsuši, cik čābiski bijis otrā dienā, un arī savas hroniskās kaites nesaista ar pārmērīgo dzeršanu.
Bija forši, jā!
23.07.2020 19:00
*Neķītrais masāžists -> !!!
 Dzēsusi portāla administrācija sakarā ar noteikumu neievērošanu.
23.07.2020 19:04
Karlo
 Katrs ir savā vietā un laikā. M. Kosteņecka to gadam izturēja un arī tagad nejūtas pagurusi.
Tā ir rūgta un sena patiesība, pat nezinu tās autoru, ka revolūciju izplāno ideālisti, realizē fanātiķi, bet augļus plūc .... , neteikšu, lai atkal neaizvainotu kādu jūtīgu dvēseli, to mēs visi tāpat zinām.
23.07.2020 20:00
*Vietējais
 Kosteņecka tik tiešām retais atmodas cīnītājs,kura cīnījās par ideju,nevis lai izmantojot situāciju grābtu toreiz vēl visas tautas materiālās vērtības,kā to darīja lielākā daļa viņas līdzgaitnieku.Ne jau visi krievvalodīgie bija interfrontes atbalstītāji.Vislielākā Kosteņeckas vilšanās dzīvē laikam bija brīdis,kad valsts visus krievvalodīgos ,pat tos,kas bija aktīvi atmodas atbalstītāji,atstūma malā,tā izveidojot divkopienu valsti,kāda tā pastāv līdz šodienai,diemžēl.
23.07.2020 23:22
*zinātājs -> Vietējais
 No kurienes tad tev tādas ziņas? Neviens viņus malā nestūma, bet arī priekšā, kā tas bija PSRS, nebīdīja. Divkopienu valsts arī nav. Viņi paši to grib, lai krievu valoda būtu valsts valoda un egoisma dēļ neapjēdz, ka Latvija ir vienīgā vieta uz zemes, kur latviešu tauta var pastāvēt un izdzīvot. Ja nezini, tad nemuldi un nedzen purgu!
24.07.2020 12:01
*Viesis -> *zinātājs
  Kas tev neļauj dzīvot, krievi? DD
24.07.2020 12:20
*zinātājs -> Viesis
 Ar mani viss normāli. Man viņi netraucē, bet Vietējais, nezinu, kāpēc, putojas, ka viņiem neesot te labi un viss traucējot.
24.07.2020 12:29
*Vietējais -> zinātājs
 Skaties,vai tev pašam augšā un zemāk nav putas,nelieto urku žargonu,ja nezini konkrētu vārdu,teicienu jēgu.Runa bija par pilsonības piešķiršanu tajos gados Lietuvā un pie mums Latvijā pat cilvēkiem,kuri aktīvi atbalstīja atmodas procesus
24.07.2020 21:35
*zinātājs -> Vietējais
 Tu vari kaut izcepties un ar putām uz mutes atbalstīt ASV politiku dzīt indiāņus rezervātos un brēkt, ka nēģeri ir tādi paši cilvēki kā baltie un vēl baltāki, bet zinu, ka neviens pat neiedomāsies par to piešķirt Amerikas pilsonību.
Tie krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarības cīņu, gribēja tikt pie importa šmotkām, negribēja strādāt sabiedrības labā, dienēt Afganistānā, bet latviešu intereses gan bija "do lampočki". Interfrontes atbalstītāji bija konservatīvi, prātīgi domājoši cilvēki, kas bija apjukuši, ka visa rūpīgi un godprātīgi koptā dzīve brūk, bet samierinājās, bruņotos konfliktos neiesaistījās, jo arī armijai tādas pavēles nebija. Drīzāk šiem cilvēkiem vajadzēja dot pilsonību nevis krievvalodīgiem provokatoriem, kas skraidīja pa barikādēm un aicināja uz "cīņu". Ja nezini, tad nebļausties!
25.07.2020 10:51
*Viesis -> *zinātājs
 :DDDD sabrukušos kolhozus žēl, kas sabruka ar visiem parādiem
26.07.2020 09:06
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2020.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00758 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu