AUTO NOMA Jekabpils
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Ļąńģóšķī 17.10 Vakars
11°C...13°C
DR 4-6 m/s

Ļąńģóšķī 18.10 Nakts
10°C...12°C
DR 2-4 m/s

Šodien 17.oktobrī
vārda dienas svin:

Gaits, Karīna

Rītdien:
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends

Apsveicam!
Saraksts »

Kā vērtējat ieceri veidot Jēkabpils novadu, apvienojot Jēkabpils pilsētu un tagadējo Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes un Aknīstes novadu?
Mani apmierina šāds modelis;
52.9%
Jēkabpils pilsētu vajadzēja atstāt kā atsevišķu pašvaldību;
47.1%
Nezinu, nav viedokļa.
0%
Labāk būtu palicis tagadējais administratīvi teritoriālais dalījums;
0%

Nobalsojuši: 17
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 43 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Auto Noma Jēkabpils
Jaunākās ziņas
 
Diskusijā par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem piedalās arī Jēkabpils NVO resursu centrs
Pievienots: 18.07.2017 16:33

» Versija izdrukai

rsz_laila_balga_diskusija_607.jpg
Neviens nešaubās, ka Latvijā ir augsts nabadzības riska līmenis, trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars, liels skaits dažādu pabalstu saņēmēju. Tas viss gulstas uz valsts un pašvaldību pleciem, taču vērojama arī ienākumu nevienlīdzība un pensionāru pakļautība nabadzības riskam. Aprēķināts, ka vienam pabalstu saņēmējam Latvijā strādā divi nodarbinātie. Tādas un citas atziņas izskanēja diskusijā “Informācija un statistika par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem dažādās nozarēs. Izpratnes veidošanas iespējas par cilvēka cienīgu ienākumu nodrošināšanu. Patēriņa groza nacionālais pieprasījums”.
    
    Pasākumu rīkoja EAPN-Latvia (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) projekta EMIN-2 (Eiropas Minimālo ienākumu tīkls) ietvaros. Diskusijā piedalījās eksperti: EMIN-2 nacionālā koordinatore Laila Balga, Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, Centrālās statistikas pārvaldes Ienākumu un dzīves apstākļu daļas vadītājs Viktors Veretjanovs, LU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas vadītāja Līga Rasnača, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālā darba studiju programmas direktore Baiba Bela, kā arī EAPN-Latvia sadarbības organizācijas no Latvijas reģioniem. Sabiedriskā labuma biedrību “Jēkabpils NVO resursu centrs” pārstāvēja valdes priekšsēdētājas vietnieks Aleksandrs Kalniņš.
    
    Tika atzīts, ka ļoti liela loma sociālās nevienlīdzības novēršanai ir pašvaldībām, jo tās maksā sociālos pabalstus: pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. To paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, un sociālie pabalsti paredzēti iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai, ja viņiem nav pietiekamu ienākumu. Sociālais dienests piešķir trūcīgās personas statusu, pamatojoties uz cilvēka ienākumiem. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Daļā pašvaldību tiek noteikts maznodrošinātā iedzīvotāja statuss (tā iegūšanai pašvaldībās noteiktās ienākumu summas ir atšķirīgas). LM sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību vēlas panākt pabalstu palielināšanu, taču to nevar noteikt ar direktīvu, jo finansiālās situācijas uz vietas ir dažādas. Pie tam tiek uzskatīts, ka GMI palielināšana nemotivē meklēt darbu un vairo pabalstu gribētāju skaitu. Tiek pētīts, kā šīs problēmas risina citās valstīs, jo palīdzība nav tikai pabalstos – tā ir arī nodarbinātības iespējas, pakalpojumu pieejamība, sociālā palīdzība. Lai varētu salīdzināt ienākumu līmeni, tiek plānots atjaunot “patēriņa groza” statusu, taču tam būtu tikai ilustratīvs raksturs, kā uzskata LM. Taču aptaujas liecina, ka šo pētījumu un “patēriņa groza” noteikšanu atbalsta liela daļa sabiedrības, kas uzskata, ka tam nav jābūt tikai ilustratīvam, bet gan uzliekošam valsij pienākumu kompensēt iedzīvotājiem atšķirību starp “patēriņa grozu” un reālo situāciju.
    
    
    No statistikas viedokļa, lai noteiktu ienākumu līmeni valstī, tiek apsekotas 6000 mājsaimniecību. Secināts, ka pirmskrīzes laikā ienākumu nevienlīdzība bija lielāka, tādēļ grūti noteikt, vai nevienlīdzība ietekmēja krīzes iestāšanos vai otrādi. Vai kopējās situācijas uzlabošanos valstī, kas tagad ir vērojama, nozīmīgi “silda”no ārzemēs strādājošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ienākošā nauda, noteikt grūti, jo nav metodoloģijas, kā šos ienākumus aprēķināt. Dažādos avotos izskan skaitļi no 300 miljoniem līdz 2 miljardiem eiro. Šādu statistiku var uzzināt tikai tad, ja aptaujātie paši labprātīgi uzrāda šīs summas.
    Cilvēka cienīgu dzīvi nosaka ne tikai finansiālie ienākumi, bet arī trīs svarīgākie pamatprincipi ES: cilvēktiesības, demokrātija, taisnīgums. Jāgarantē cilvēka pamatvajadzības: ilgu, nodrošinātu, veselīgu dzīvi un iespēju kvalitatīvi sasniegt savus mērķus. Taču lielais minimālo ienākumu saņēmēju īpatsvars atklāj ļoti bīstamu tendenci. Bieži vien cilvēka aktivitāti nosaka ar darba veikšanu saistītie izdevumi, kas var pārsniegt faktiskos ienākumus, tādēļ cilvēki bieži izvēlas labāk saņemt pabalstus, nevis strādāt.
    
    Sociālā taisnīguma jomā ir jāņem vērā tas, ka, ja cilvēka darbs netiek pienācīgi novērtēts, zūd uzticība valstij. 50% iedzīvotāju ir nedrošības sajūta zaudēt mājokli parādu dēļ, bet to varētu risināt nevis ar pabalstiem, bet ar tiesisku regulējumu - tas ir sistēmas jautājums noteikt, ka cilvēku nedrīkst atstāt bez mājokļa, ja viņš nav ļaunprātīgais nemaksātājs. Valsts attieksme pret pieņemto likumu ievērošanu ir visai apšaubāma; cik lielu ienākumu nevienlīdzību mēs uzskatīsim par taisnīgu, atkarīgs no katra pilsoniskās pašcieņas un līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos, kas arī ir projekta EMIN-2 viens no mērķiem. Projekta EMIN-2 īstenošanas laikā paredzēts rīkot vairākus pasākumus nolūkā sekmēt minimālo ienākumu palielināšanos un cilvēku cienīgas dzīves nodrošināšanu.
    
    Informāciju sagatavoja Aleksandrs Kalniņš
    
    
 


Komentāru skaits: 6
Apspriežam tēmu:
*Viesis
  un kurš tad ir vainīgs pie tā, ka mums ir augsts nabadzības līmenis? Putins? Vai arī pašu mūsu ievēlētā valdība? Ko deva barikādes? Tagad puse valsts izbraukusi, pārējie nabagi, velk no algas līdz algai. Pašvaldībās savējie savelk savējos, tiem ir labi.
18.07.2017 17:31
*Jefiņš
 Kā diskusija uzlabos dzīves kvalitāti?Ko!?
18.07.2017 19:10
*Viesis
 Kas tad barikādēm bija jādod? Tie kas cerēja, ka kaut ko kāds dos arī tagad ir vīlušies.
18.07.2017 19:16
*Neķītrais masāžists
 Kam nav ko darīt, tas var diskutēt. Vislabākā runāšanās iznāk, ja ir polšs un divi ali.:D
18.07.2017 19:40
īpaši stulbs
 Par nabadzību nu galīgi nebija vērts diskutēt. Skaidrs, ka vainīgi biznesmeņi! Tādu diskusiju rezultātā, starp citu, radās pirmās boļševiku partijas pagrīdes šūniņas. Vajadzēja diskutēt par mūsu oligarhiem - kā viņi ieguva miljonus, analizēt viņu rīcību un ņemt apriori pieredzi.
18.07.2017 20:57
*Aicis
 Vini jau nesaka ka nabadziba ir , saka ka ir tikai risks ! Ta ka padlaikos kad prostitucijas.
nebij :)
19.07.2017 07:26
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.02213 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu