Zālīšu uzlējumi, metāla katetrs, kaulu zāģis tie ir tikai daži līdzekļi, ko pirms 500 gadiem izmantoja, ārstējot cilvēkus. Redzēt šos priekšmetus un uzzināt par tiem vairāk šonedēļ varēja Krustpils pilī, kur ikmēneša pasākumā Ceturtdiena pilī šoreiz viesojās viduslaiku ārsts. Gan viņa drēbes, kas darinātas pēc autentiskām to laiku ārstu tērpu piegrieztnēm, gan pārliecinošais tēlojums radīja sajūtu, ka Cēsu viduslaiku pils vēsturnieks un gids Oskars Okonovs patiesi ir no 16.gadsimta uz mūsdienām atceļojis viduslaiku mediķis. Savu lekciju viņš sāka ar tekstu: Mani sauc brālis Emanuels, esmu nācis no visnotaļ moderniem laikiem, no valsts, kuras nosaukums ir Livonija. Esmu Livonijas ordeņa galvenais ārsts.
Vēsturnieks stāstīja, ka, par spīti šausminošajiem stāstiem par viduslaiku ārstēšanas metodēm, 16.gadsimtā bija izstrādāta noteikta medicīnas sistēma, kas ļāva saņemt palīdzību teju visiem sabiedrības slāņiem. Ja bagātākos ārstēja doktori cilvēki, kas guvuši augstu izglītību, tad vienkāršo ļaužu vidū teju ikvienā ģimenē bija kāds zālīšu pārzinis jeb tā saucamais pūšļotājs, kas nereti spēja paveikt to, ko nespēja augsti mācītie ārsti. Turklāt tos laikus raksturo iedzīvotāju vēlme izpētīt, kas notiek ar cilvēka ķermeni un kā novērst vienu vai otru kaiti. Lai gan Baznīca bija noteikusi aizliegumu pētīt mirušu cilvēku ķermeņus, bija tādi, kas to darīja, un, pateicoties šo iedzīvotāju fanātismam, tolaik tika atklāts daudz jauna par cilvēka organismu un slimībām.
Daudzas lietas, ko dara šajos laikos, bija zināmas jau 16.gadsimtā, tikai atšķīrās metodes un instrumenti, ar kuriem rīkojās ārsti. Tas attiecas gan uz asins paraugu ņemšanu, gan uz tik nopietnu manipulāciju kā operācija. Jau tolaik tika veikta ķirurģiska iejaukšanās cilvēka ķermenī, un visplašāk izplatītais anestēzijas veids bija tēmēts sitiens ar koka priekšmetu pa pieri. Stāsta Oskars Okonovs: Tālāk pie darba ķērās ķirurgs. Ar šādu vai līdzīgu priekšmetu, veicot apļveida kustību, tika atdalīti mīkstie audi, lai, zāģējot kaulu, nešķīstu miesas daļas uz visām pusēm. Tad ņēma kaulu zāģi, ar ko atdalīja ķermeņa daļu.
Oskars Okonovs uzsver, ka lēmums par kādas ķermeņa daļas amputēšanu tika pieņemts tikai tādēļ, lai glābtu cilvēka dzīvību. Tas ir apliecinājums tam, ka tolaik ārsti centās rūpēties par cilvēku veselību, cik labi vien prata. Tāpat Oskars stāsta, ka no viduslaikiem nāk arī daudz labu lietu, ko izmanto vēl šodien. Piemēram, bebru dziedzeru uzlējums, kas veicina organismā atjaunošanās funkciju, palīdz pret kuņģa čūlu un daudzām citām kaitēm.
Es domāju, ka mēs sākam atcerēties senākus laikus, jo esam sapratuši, ka apkārt esošā daba dzīvnieku valsts un augu valsts ir tā, kurā mēs joprojām varam smelties gana daudz sev vajadzīgu materiālu, tostarp arī organiskas vielas, no kurām mēs sintezējam zāles, saka Oskars.
Iedzīvotāji, neņemot vērā Baznīcas aizliegumu, aktīvi izzināja paši savus un arī līdzcilvēku ķermeņus. Šie eksperimenti, protams, noveda pie ļoti daudzu cilvēku pāragras nāves, bet tajā pašā laikā tie deva būtisku labumu jaunu informāciju par cilvēka organismā notiekošajiem procesiem, slimībām un to ārstēšanu, tādējādi veicinot medicīnas attīstību.
Jēkabpiliete Ženija pēc pasākuma pauž savu viedokli: Man patika tie eksperimenti ar mums ar dalībniekiem, jo tas atdzīvināja to, ko mēs te dzirdējām, bet gribējās dzirdēt arī mazliet par to, kā tieši šajā pilī Krustpils pilī nodarbojās ar ārstniecību. Bet citādi izziņas līmenī viss bija labi.
Interesantus pasākumus par godu Krustpils pils 780.jubilejas gadam Jēkabpils Vēstures muzejs piedāvās ik mēnesi visa gada garumā. Jau martā interesenti tiks aicināti uz pili iepazīt viduslaiku tērpus.
Iespējams,ka Oskars arī ir no 16.gadsimta,bet atceļoja pie mums laika mašīnā,kad atgriezīsies savā laikā,tad stāstīs savējiem zilus brīnumus,ko tik nav redzējis.
Man pietiek sausmu stastu ikdiena. Muzejs vairak varetu pieversties pilsetas vestures izzinai. Jo ,esosaja muzeja,ar to nav iespejas iepazities un izstastit mazberniem.Atceros muzeja direktora Cirsa laikus, kas muzejs bija Brivibas iela. Pils nav muzejs,bet kaut kadu Korfu slavinajums.Varbut jamaina nosaukums, lai nemaldinatu, jo tas nav Jekabpils vestures muzejs.
Interesanti, kāpēc Oskars Okonovs šo lekciju nelasīja Jēkabpils slimnīcas konferenču zālē? Mūsdienu dakteri kaut ko jaunu būtu uzzinājuši, ko varbūt arī praksē varētu pielietot.
Inkvizitors kautkads ! Kur kauto tadu musu laikos izlobit var :) bet vins jau pats atzist ka bijis baronu gimenes arsts , jasmejas :)) augstdzimusos jau ar tadam metodem nearsteja ,prastos tikai ! Bet vispar vins atgadina jekabpils tiesnesi vienu , i apgerbs ,ibalss , i anestezijas lidzeklis ,, ar koku pa pieri ,, ::::))
Turīgākie ļautiņi gāja raut zobus pie ciema sasvīdušā kalēja (bez narkozes)... Mazturīgie zobu izsita ar laukakmeni un brūci iezieda ar nokauta bebra taukiem. Āmen.
Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA Vidusdaugavas televīzija rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.
Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.00862 sek.
Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu
22.01 Vakars
23.01 Nakts
