AUTO NOMA Jekabpils
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Ļąńģóšķī 17.10 Vakars
11°C...13°C
DR 4-6 m/s

Ļąńģóšķī 18.10 Nakts
10°C...12°C
DR 2-4 m/s

Šodien 17.oktobrī
vārda dienas svin:

Gaits, Karīna

Rītdien:
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends

Apsveicam!
Saraksts »

Kā vērtējat ieceri veidot Jēkabpils novadu, apvienojot Jēkabpils pilsētu un tagadējo Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes un Aknīstes novadu?
Mani apmierina šāds modelis;
52.9%
Jēkabpils pilsētu vajadzēja atstāt kā atsevišķu pašvaldību;
47.1%
Nezinu, nav viedokļa.
0%
Labāk būtu palicis tagadējais administratīvi teritoriālais dalījums;
0%

Nobalsojuši: 17
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 65 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Auto Noma Jēkabpils
Jaunākās ziņas
 
Jēkabpilī atklāj Rutas Štelmaheres un Ronalda Brieža dzejas krājumus
Pievienots: 11.03.2016 17:12

» Versija izdrukai

rsz_ronalds.jpg
Šonedēļ atklāti divu jēkabpiliešu jaunie dzejoļu krājumi – Rutas Štelmaheres dzejas krājums “Krekls” un Ronalda Brieža dzejas krājums “Zāles pret nemirstību”. Abi izdevumi ir trešie katra dzejnieka literārajā pūrā.
    
    Atklāšanas svētkos Jēkabpilī atzinīgus vārdus par jaunajiem izdevumiem teica gan abu krājumu redaktori, gan izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, kura uzsvēra, ka arvien biežāk savā darbā sastopas tieši ar jēkabpiliešiem: “Man arvien vairāk kļūst skaidrs, ka Jēkabpilī ir kaut kas īpašs, taisni radošajam garam piemērots.”
    
    To, ka Jēkabpils vārds saistās ar daudziem talantīgiem cilvēkiem, uzsver arī Rutas Štelmaheres dzejas krājuma redaktors Jānis Rokpelnis. Viņš arī akcentē, ka Rutai ir izdevies pārkāpt tai augstajai latiņai, ko viņa bija sasniegusi ar iepriekšējo dzejoļu krājumu “Klēpis”, par kuru autore saņēma Literatūras gada balvu dzejā. Rokpelnis stāsta, ka jauno krājumu atzinīgi novērtējuši arī trīs savā starpā nesaistīti dzejnieki un dzejas kritiķi: “Labu dzeju nav pieņemts saukt par skaistu. Par skaistu tiek saukti dažādi apsveikumi, kapu uzraksti un tā tālāk. Bet piepeši visi trīs, neatkarīgi cits no cita, saka: “Skaisti.” Bet tas nenozīmē, ka jaunais Štelmaheres dzejas krājums būtu smuks – ar optimistiskiem motīviem piepildīts. Tur ir ļoti daudz traģisku un dramatisku brīžu latviešu tautas vēsturē. Štelmaheres talants ir dziļš. Ir dziļi dzejnieki, un ir dzejnieki pa vidu un pasekli, lai gan arī interesanti. Tos pat lasa vairāk nekā dziļos dzejniekus.”
    
    Ruta Štelmahere saka: “Šajā krājumā turpinās mātes līnija un mīlestības līnija, bet jaunums ir tas, ka es esmu pieskārusies kara tēmai, atmiņām par karu, arī atmiņām par ļoti seniem kariem. Esot Visbijā, es uzrakstīju dzejoļu ciklu “Vidus laiks” par viduslaikiem, un pēc neilga laika arī sākās notikumi Ukrainā. Tā bija tāda nojauta par to, kas varētu notikt.”
    
    Ronalda Brieža jaunajā dzejas krājumā apkopoti iepriekšējos astoņos gados rakstītie darbi. Krājuma redaktors Māris Salējs uzsver, ka “Zāles pret nemirstību” ir stāsts par Austrumiem rietumnieku uztverē. Krājuma autors skaidro, ka katra dzejoļa pamatā ir savs stāsts, bet ne vienmēr izdodas to pierakstīt: “Dzeja veidojas tad, kad valoda sāk apziņā spēlēties un sāk teikt priekšā tekstu, kas prasās tikt uzrakstīts. Un tādā gadījumā ir jautājums, vai ir pietiekami atbilstoši apstākļi, lai paņemtu pildspalvu un to varētu izdarīt. Citreiz ir tā, ka tās pildspalvas nav un tā papīra nav. Teksts galvā ir, reizēm tas aiziet kaut kur, reizēm paliek, atgriežas, transformējas, mainās un vienā brīdī top pierakstīts.”
    
    Muzikālo noskaņu pasākumā radīja Mareks Sarnovskis, kurš izpildīja paša sacerētas dziesmas ar Rutas Štelmaheres vārdiem. Ruta skaidro, ka sadarbība ar Mareku ilgst jau vairāk nekā 10 gadus: “Mēs esam no vienas draudzes, mums ir daudz kopīga. Un tad viņš lūdza, vai drīkst izmantot manus dzejoļus, un sāka komponēt. Pa šo laiku ir tapis diezgan daudz dziesmu ar maniem vārdiem. Daļai no dziesmām ir ļoti spēcīgi paplašināta tā noskaņa, kas bija man rakstot. Viņš dzejolim piešķir citu dimensiju. Ir tikai dažas dziesmas, kas tā līdz galam nav manējās.”
    
    Ruta uzsver, ka ne katrs labs dzejolis ir arī labs dziesmu teksts un otrādi. Arī pasākumā skanēja gan dziesmas ar vārdiem no dzejas krājuma “Klēpis”, gan tādas dziesmas, kuru vārdi nav pārtapuši dzejoļos.
    
    Sandra Paegļkalne
    
    
    
    
 


Komentāru skaits: 22
Apspriežam tēmu:
*ĶĒMS
 Jēkabpils ir bagāta ar talantiem, tāpat kā 19 gadsimtā Piebalga.
11.03.2016 19:55
*es
 Skaisti klusināta ŠTELMAHERES dzeja. Kā viņa pati.
11.03.2016 21:19
*Neķītrais masāžists
 3,14zģec1 :D
11.03.2016 22:32
īpaši stulbs
 Ar Štelmaheres un Brieža kunga dzeju emu maz saskāries, jo dzejas publiskos lasījumus paklausīties kaut kā nav sanācis, bet grāmatas ir atkal ellīgi dārgas, un tāpēc viņu jaunradi un sniegumu latvju dzejas laukā komentēt neuzdrošinos komentēt. Tomēr neteikšu, ka ar dzeju esmu uz "jūs". Kad sagribas baudīt kaut ko neikdienišķu, transcendentālu, tad palasu dzejnieka Elfa darbus vai dodos uz kādu interneta lirikas portālu. Piemēram, oho dzīvās dzejas lapu. Tur katrs var izvēlēties, kādu dzeju lasīt. Negrasos nevienu īpaši izcelt, bet ir tur viens dzejnieks Susurlacic, kurš ir ļoti vispusīgs literāts, dzejo par visu ko un, galvenais, ir ļoti ražīgs. Ar Štelmaheres vai Brieža devumu nav vērts salīdzināt. Manuprāt, visā savā mūžā trīs Raiņi un divas Aspāzijas kopā nebūtu tik daudz sarakstījuši, cik Susurlacic padarījis jau šodien. Bet viņš arvien turpina rakstīt un ikdienu publicēties oho.
12.03.2016 10:14
*eee -> īpaši stulbajam
 Dzejai nav raksturlieluma - daudzums, ražīgums... Rīmes lasīt ir tas pats , kas seriālus vai prastākos šlāgerus klausīties... Brieža un Š telmaheres dzeju var palasìt arì internetā, piemēram , www.satori .lv.
12.03.2016 13:19
*zinātājs
 Rutas dzeja liek domāt par māti un par tēvu arī.
12.03.2016 13:34
*Mda
 Paši uzraksta, bet pēcāk izdotā grāmatelē boksterē, ko paši tur satamborējuši...
Nu grūta dzīve tiem peršu rakstītājiem.
12.03.2016 16:52
*EVita -> mda
 Neraizējieties , lasiet vien savus un citu būtiskos komentārus, nekreņķējieties par dzeju!
12.03.2016 18:48
*poets -> Mda
 Dzejošana ir kā narkotika. Kā iesāc dzejot, tā vairs atturēties nevar. No savas pieredzes to saku.
12.03.2016 19:00
*tārps 263
 Man gan nepatīk dzeja! Fui! Es labāk dzīvos seriālus skatos.Forši! Ielienu pa klusām kādas mājas ankambarī un skatos un klausos un video uzņemu.A ko šie tur dara! A, kā un ko runā! A kā dzīvo! Vienam manam kolēģim neizdevās vienu seriālu līdz galam noskatīties ,jo viņu ,diemžēl, kaulainā savāca.Lai viņam vieglas smiltis!
12.03.2016 19:09
īpaši stulbs -> eee
 Kundze, uzdrošinos iebilst, ka manis minētais oho dzejnieks Susurlacic rīmes neraksta. Manuprāt, tieši viņš raksta R.Štelmaheres un R.Brieža stilā, ka, ja pats dzejnieks nepaskaidrotu, ne vella nevarētu saprast, ko un kam autors ko gribējis pateikt. Bet atšķirībā no mūsu dzejniekiem raksta viņš ļoti, ļoti daudz un intensīvi. Jau Gaismas pils būves laikā mēs labsirdīgi ironizējām, ka jauno bibliotēku laikam speciāli Susurlacic grāmatām būvē tik lielu, un, nedod Dievs, to brīdi, kad viņš sadomās ne tikai jau savu sacerēto dzeju drukāt, bet arī turpmāko mēģinās bibliotēkā iepresēt!
Uzdrošinos attaisnot arī seriālu un šlāgeru eksistenci. Literāro mākslas darbu radīšanas jēga ir dot iespēju cilvēkam gūt a priori dzīves un izdzīvošanas iemaņas. Ko praktisku dod "dziļā noskaņu" dzeja, vēl nav līdz galam izpētīts. Pieturēšos savos uzskatos pie Eiropas dižā vēsturnieka un semiotiķa, nu jau nelaiķa - lai miers viņa dvēselei, Umberto Eko vārdiem - dzejnieka uzdevums ir radīt skaistus melus.
13.03.2016 10:16
*eee
 Bet kā jùs varat apgalvot, ka mūsējo dzeja nav saprotama, ja neesat lasījis? R.Štelmaherei viss ir saprotams, pat seriālos norūdīts un pieradināts masupopkultùras patērētājs uztvers domu, varbūt pat ideju. Vai pamanīs un novērtēs viņas smalkās vārdu un pasaules redzējuma , izjutuma mežģìnes, to gan nevar zināt.
Nepiekrītu, ka māksla dod jēgu , pieredzi, drīzāk prieku, pārdomas , dusmas u.c. izjūtas , kas rodas, kā šajā gadījumā, lasìšanas brīdī.
13.03.2016 10:27
īpaši stulbs -> eee
 Dzīvē esmu guvis tādu svarīgu atziņu, ka nav jēgas citiem uzspiest savu viedokli. It sevišķi dialogā. Šis process ir lieka resursu šķiešana. Kā mest zirņus pret sienu, kā pūst pret vēju. Katrs jau no mums cenšas uztiept otram to, ko viņš it kā zina. Te, lūk, secinājums, ka nepieciešams atturēties runāt, bet vajag klausīties. Klausoties vienmēr var uzzināt ko jaunu.:) Mums uztieptais Rietumu dzīves stils diemžēl liek būt epikūriešiem, hedonisma piekritējiem, ļauties baudai, izklaidei. Tas viss stimulē finanšu apriti, veicina ekonomikas attīstību, bet reizē, kas ir pozitīvi, ļauj relaksēties un nomierināt ikdienas saspringumu un negatīvās emocijas. Iedziļināties poēzijas ideju sarežģītajās mežģīnēs, tās analizēt, meklēt asociācijas ar savām izjūtām šodien spēj tikai patiešām bezrūpīgs cilvēks, joga vai tieši otrādi - galīgi nākotnes cerības zaudējis pesimists, kurš izmisīgi meklē mierinājumu citās dimensijās.
Par dzīves pieredzes gūšanu visas mākslas izteiksmes formās, protams, jāizturas kritiski. Tēlniecībā, arhitektūrā, dejā un arī, piemēram, dzejā to grūti rast, bet prozas darbi ir visīstākās rīcības instrukcijas. Dod kaut tādu nieku, kā priekšstatu par to, ka ir uz pasaules visdažādāko uzskatu, tradīciju, dzīves stilu piekopēji cilvēki, ar kuriem mums jāsadzīvo.
13.03.2016 16:34
*eee
 Paldies par citu skatījumu!
Neesmu pat iedomājusies , ka dialog ā uzspiež savu viedokli... Un uzs tiept rietumu vai jelkādu citu stilu , var vien tam, kurš to pieļauj, bet patstāvīgi domājošais dzīvo savu dzìvi. To arī mums novēlu!
13.03.2016 18:00
*Trollis JT -> *eee
 Man būtu noteikti interesanti parunāt dialogu ar kādu, kurš DIALOGĀ NEMAZ NEUZSPIEŽ SAVU VIEDOKLI.
14.03.2016 04:22
*dīkdienis
 Dzejnieks Elfs Google ir pieminēts, bet viņa dzejoļus neatradu.
14.03.2016 07:29
*ĶĒMS
 Manuprāt jebkura žanra mākslas darbam - dzejai, prozai, gleznai vai skaņdarbam ir jārosina lasītājā, skatītājā vai klausītājā līdzpārdzivojums un nav būtiski vai pārdzīvojums ir ar plusa vai mīnusa zīmi, galvenais, lai nepaliek vienaldzīgs. Pateikt vienkārši , ka man tas patīk vai nepatīk ir tas pats, kas nepateikt neko. Slavenais Umberto Eko teiciens jau kļuvis savā veidā par hrestomātisku, jā, arī skaisti meli ir izraisa pārdzīvojumu un tas nebūt nav slikti.:)) Tas pats attiecas uz dialogiem un viedokļiem, kas arī rosina uz līdzpārdzīvojumu, pieņemt kaut ko no oponenta teiktā vai nepieņemt ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no dzīves pieredzes un pasaules uzskata par lietu kārtību. Tas ir plašs temats, ko komentāros nemaz nav iespējams izanalizēt.:))
14.03.2016 09:36
*ĶĒMS
 ... arī skaisti meli izraisa pārdzīvojumu un tas nebūt nav slikti....:))
---------------------------- ------------------------
Atvainojos,esmu bijis neuzmanīgs, jo vārdiņš "ir" šajā teikumā bija lieks un padara uzraksto neveiklu, ko pielaboju tagad. :))
14.03.2016 09:43
*kalambūrs
 Ai negribas strādāt! Laikam būšu dzejnieks...
Nopietni runājot,
tā tie pašiem vien saprotamie rīmju krājumi noput grāmatnīcu plauktos...
14.03.2016 14:58
*ruta štelmahere -> KREKLS
 Rītausmas piena upē mazgājas diena pirms dzimst
Xxx
Sniegs sabāž rokas zvaigznei kabatās
Xxx
Nav nekā ko tu nezinātu tomēr turpini klausīties
Xxx
Pēc pēdējā autobusa ir vēl pēdējie mākoņi
15.03.2016 07:32
*Ikdienā redzu
 Skolas laikā katrs otrais kādus pantus raksta.
Tagad kā nekad agrāk daudzi raksta dzejoļus un cenšas izdot grāmatā. Ar to pirkšanu gan tā ir, kā ir. Vislabāk izpērk un kā lasu mēdijos arī bibliotēku lasītāju aptaujās visvairāk balso par dzejnieces Kornēlijas Apskrūmas dzejas grāmatām. Kāpēc?

Kaut simtkārt izrunāts,
kaut daudzkārt teikts
un sacīts,
labs vārds kā laimes vērdiņš
nekad nenodilst.
Tas rada smaidu,
iesēj zvaigznes acīs,
ar viņu sirds
arvien no jauna silst.

/ Kornēlija Apškrūma/
15.03.2016 18:26
*dzejas pazinējs
 Noguris mežstrādnieks kājas mazgā vakarā vēlā...
Nomazgā vienu, otru mazgāšu rīt,
Kad rītausma caur miglas dvieli gaitā cēlā
Nāks gar vagonu cirsmas malā, kur rasa krīt,
Lai šefs, kurš algu jau mēnesi maksājis nav, redz,
Ka strādnieki strādā zaļajā masā, ko debesīs pūkaini
Mākoņi sedz...
16.03.2016 09:40
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.01111 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu