AUTO NOMA - Jekabpils autocentrs
 
Ziņas Video Forums Kontakti Reklāma RSS Twitter
 Lietotājs Parole Laipni lūdzam Viesis! Reģistrēties »  
+ Ziņas
          Svētki
          Sadzīve
          Izglītība, Kultūra
          Ekonomika
          Pašvaldības ziņas
          Policijas ziņas
          Sports
          Visi
+ Ziņu arhīvs
+ Video
+ Foto galerija
+ Forums
+ Iepazīšanās

Ļąńģóšķī 24.09 Diena
9°C...11°C
R 0-2 m/s

Īįėą÷ķī 24.09 Vakars
6°C...8°C
DA 0-2 m/s

Šodien 24.septembrī
vārda dienas svin:

Agris, Agrita

Rītdien:
Rodrigo, Rauls

Apsveicam!
Saraksts »

Ko darāt ikdienā, lai uzturētu sevi fiziskā formā?
Nedaru neko no iepriekš minētā.
71.4%
Cenšos izkustēties, ejot pastaigās vai dodoties ikdienas gaitās kājām vai ar velosipēdu;
28.6%
Sacensībās un sporta pasākumos nepiedalos, bet regulāri skrienu, nūjoju, vingroju vai nodarbojos ar kādu sporta veidu;
0%
Nodarbojos ar tautas sportu – regulāri trenējos un piedalos tautas sporta pasākumos;
0%
Regulāri trenējos kādā sporta veidā un piedalos sacensībās;
0%

Nobalsojuši: 7
Saraksts »

Ziņas: 26233
Komentāri: 508541
Ziņas forumā: 966
Statistika atjaunota
20.09.2017 08:39
 
Šobrīd portālā: 39 lietotāji

http://www.jekabpils.lv
Auto Noma Jēkabpils
Jaunākās ziņas
 
Līvānu 1.vidusskolā prezentē unikālas foto liecības par Baltijas iedzīvotāju bēgļu gaitām uz Gotlandi
Pievienots: 25.03.2015 17:48

» Versija izdrukai

rsz_beglu_laivas.jpg
Otrā pasaules kara laikā daļa latviešu tika izsūtīti, bet daļa bēga prom no dzimtenes, lai patvertos no kara šausmām. Līvānu 1.vidusskolā 24.martā Andreja Eglīša Latviešu nacionālais fonds prezentēja unikālu fotogrāfiju izstādi, kurā atainotas Baltijas iedzīvotāju bēgļu gaitas uz Gotlandi. Fotogrāfijas uzņēmis gotlandietis Dāvids Holmerts, bet izstādes tapšanā liela loma ir Andreja Eglīša Latviešu nacionālajam fondam, kura pārstāvji – Māra Strautmane un Pēteris Iniņbergs paši tolaik piespiedu kārtā nonākuši Gotlandē. Māra Strautmane kopā ar ģimeni aizbēga uz Gotlandi, kad viņai bija tikai daži mēneši, bet Pēteris Iniņbergs piedzima svešumā. Viņa māte bija otrajā grūtniecības mēnesī, kad bēga uz Gotlandi.
    
    Kopš tiem laikiem, kad latvieši, igauņi un lietuvieši, izmisuma dzīti, sēdās vienkāršās zvejnieku laiviņās, lai dotos pāri tumšajiem Baltijas jūras ūdeņiem uz Gotlandi, ir pagājuši jau 70 gadi, bet šie notikumi vēl joprojām uzrunā, jo apbrīnas vērta ir bēgļu drošsirdība.
    
    Māra Strautmane stāsta: “Ceļojums pāri jūrai parasti notika tumsā. Cilvēki kāpa laivās un devās tumšajā naktī viļņos. Īsākais ceļš bija no Liepājas, Ventspils vai Jūrkalnes vismaz 14 stundas, ja jūra bija rāma. Bija arī gadījumi, kad laivu motori salūza, laivas bija pārpildītas ar cilvēkiem, tāpēc arī pāri jūrai bija jābrauc ilgāk. Par bojā gājušajiem mums nav ziņu, protams, bija laivas, kas nesasniedza krastu. Mums no igauņiem ir informācija, ka varbūt 2000 cilvēku gāja bojā. Viņus sašāva, nogremdēja, bet varbūt arī kāda cita avārija notika.”
    
    Līvānu 1.vidusskolas skolēni ar interesi klausījās Māras Strautmanes stāstījumā par bēgļu gaitām: “Es domāju, ka jūs, ieraugot tuvplānā tādas laivas, nodomātu – vai es tādā kāptu, vai nē. Daudziem droši vien būs atbilde – nē, bet, ja citas izejas nebija, tad cilvēki kāpa. Laivas bija pārpildītas tā, ka no ūdens līdz laivas malai bija tikai 20 centimetri. Tik daudz cilvēku sakāpa laivās. Gotlandē toreiz bija apmēram 59 tūkstoši iedzīvotāju un 10 tūkstoši bēgļu. Katrs sestais bija bēglis. Viņiem tur nācās uzturēties varbūt mēnesi, varbūt divus, kamēr tika izlemta nākotne, kur viņi dosies tālāk. Parasti tā bija Zviedrijas cietzeme. Gotlandē palika ļoti maz cilvēku, pārējie visi devās tālāk uz Zviedriju.”
    
    Māra Strautmane skaidro, ka gotlandiešu attieksme pret bēgļiem bija ļoti labvēlīga: “Visi palīdzēja, kā vien varēja, - nesa drēbes, vāca kurpes, deva ēst, izmitināja gan skolas telpās un hoteļos, ko iekārtoja bēgļiem, gan arī savās mājās. Manas draudzenes, kas ir gotlandietes, stāstīja, ka viņu mammas gāja naktī gar krastu ar lukturīšiem, lai bēgļiem rādītu ceļu, lai viņiem būtu vieglāk piebraukt pie krasta.”
    
    Drīz latvieši saprata, ka tik ātri mājās nebrauks, tāpēc sāka organizēties – dibināja latviešu palīdzības komiteju, draudzi, latviešu skolu. Izveidoja lielajā Zviedrijā mazu Latviju. Mācījās zviedru valodu, palīdzēja cits citam atrast darbu. Lai gan viņi pamazām iedzīvojās Zviedrijā, ne brīdi nepameta bažas par nākotni un ilgas pēc dzimtenes.
    
    Māra rāda Māras Zālītes grāmatu ar nosaukumu: “Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem” un stāsta: “Virsraksts Māras Zālītes grāmatai ir izvēlēts ļoti labs, jo mēs tiešām nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem. Mēs braucām uz Zviedriju, lai izmuktu no kara briesmām, no gaidāmās atkārtotās padomju okupācijas, braucām, lai būtu drošībā, arī tādēļ, lai gatavotos brīdim, kad mūsu mīļā dzimtene kļūs brīva.”
    
    Dāvida Holmerta uzņemtās fotogrāfijas ir unikāla vēstures liecība par šiem notikumiem, kas mainīja daudzu latviešu, arī lietuviešu un igauņu dzīves.
    
    Stāsta Andreja Eglīša Latviešu nacionālā fonda pārstāvis Pēteris Iniņbergs: “Viņš bija virsnieks, viņš bija fotogrāfs, viņam bija arī foto veikals Visbijā, Gotlandē. Tad, kad sākās bēgšana, viņš fotografēja. Viņš bija visur, viņš fotografēja, kā bēgļus saņēma, kā viņus mitināja, kā viņus veda un kā viņus pārbaudīja. Viņš pat līda skatīties, kā zobārsts pārbaudīja bēgļiem zobus. Šodien vispār nav iespējams tādas fotogrāfijas uzņemt.”
    
    Pēteris Iniņbergs devis ievērojamu ieguldījumu izstādes tapšanā, meklēdams un atrazdams daudzas Dāvida Holmerta fotogrāfijas un apkopodams arī Dāvida dēla rīcībā esošās bildes. Izstāde “Bēgļu laivas” jau bijusi gan Stokholmā, gan Gotlandē, bet tagad tā tiek rādīta dažādās vietās Latvijā.
    
    Sandra Paegļkalne
    
    
    
    
    
    
    
    
 


Komentāru skaits: 3
Apspriežam tēmu:
*ĶĒMS
 Fotogrāfijas gan būtu interesanti redzēt-vēstures liecība.
25.03.2015 18:47
īpaši stulbs
 Vai izstādē pieminēts, ka zviedri izdeva PSRS uz viņu valsti aizbēgušos latviešu leģionārus?
25.03.2015 20:19
*Neķītrais masāžists
 Ne tikai no Līvāniem! Pat no Līksnas un Grīvas ar laivām pa Daugavu un jūru uz Gotlandi esot prom no boļševikiem braukuši. Tā man viens čuvaks, kas no Daugavpils autobusa Jēkabpils autoostā bija izkāpis uzpīpēt, stāstīja.
26.03.2015 07:44
Piedalīties diskusijā:
Vārds:
Adresāts:
Visual CAPTCHA
Ievadiet drošības kodu: *





  Copyright © jekabpilslaiks.lv 2005-2019.g.
Mājas lapu izstrāde. 2005.g. (support@jekabpilslaiks.lv)


Portālā jekabpilslaiks.lv publicētie materiāli ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura jekabpilslaiks.lv publicēto materiālu kopēšana, modificēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publiskošana bez SIA “Vidusdaugavas televīzija” rakstiskas atļaujas ir kategoriski aizliegta.
Ja netiek ievēroti augstāk minētie noteikumi, tiek uzskatīts, ka ir pārkāptas autora tiesības un atkarībā no pārkāpuma rakstura vai sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

Komentārus, ierosinājumus un jautājumus sūtiet uz adresi redakcija@jekabpilslaiks.lv

Publicētie materiāli ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Par rakstos publicēto materiālu saturu atbild raksta autors. Redakcija neatbild par lietotāju komentāriem, forumā ievietotajiem ziņojumiem. Par reklāmas materiālu un sludinājumu saturu atbild to iesniedzējs.
Atslēgvārdi: Jēkabpils, Jēkabpils ziņas, Jēkabpils rajons, jaunumi, forums, sludinājumi, foto galerija, reklāma.
Lapas apstrādes laiks: 0.01754 sek.

Cienījamais lietotājs, Jekabpilslaiks.lv izmanto sīkfailus lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot portālu, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu Privātuma politikai, kā ari sīkdatņu izmantošanai. Es saprotu